Pēdējā Vācijas ķeizara pēcteči vēlas atgūt monarhu īpašumus
Kādreizējo Prūsijas monarhu pēcteči vēlas atgūt no Vācijas valsts tūkstošiem mākslas darbu, piemiņas priekšmetu un citu vēsturisku artefaktu, piektdien paziņojusi Kultūras ministrija, apstiprinot iepriekš žurnāla "Dre Spiegel" izplatītās ziņas.
Sarunas starp Hoencolernu ģimeni, federālo valdību, kā arī Berlīnes un Brandenburgas zemēm ilgst jau "vairākus gadus", aģentūrai AFP atzina ministrija.
"Sarunu (..) mērķis ir rast ilgtspējīgu risinājumu dažādiem mākslas un kolekciju objektiem, kurus dažādi novērtē publiskās institūcijas no vienas puses un Hoencolernu nams no otras," teikts Kultūras ministrijas paziņojumā.
Kā ziņo "der Spiegel", Hoencolerni vēlas atgūt vairākus desmitus tūkstošus gleznu, skulptūru, monētu, grāmatu un mēbeļu.
Turklāt viņi vēlas iegūt tiesības apdzīvot vairākus nekustamos īpašumus, tostarp Cecilienhofas pili, kur pēc Otrā pasaules kara sabiedrotie lēma par Vācijas nākotni.
Restitūcijas sarunas no Hoencolernu puses vada Georgs Frīdrihs Ferdinands, pēdējā Vācijas imperatora un Prūsijas karaļa Vilhelma II mazmazmazdēls.
Pirmā pasaules kara beigās Vilhelms II tika gāzts no troņa un Vācijā tika pasludināta republika. Monarhu ģimenei sākotnēji bez jebkādām kompensācijām tika konfiscēti visi īpašumi, taču saskaņā ar 1926.gada 29.oktobra likumu vēlāk tika izstrādāts nolīgums starp valsti un Hoencolerniem par bijušo monarhu īpašumiem.
Taču pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas zonā un vēlākajā komunistiskajā Austrumvācijā tika veiktas jaunas ekspropriācijas, kas situāciju atkal sarežģīja.
"Sarunas ir par juridiskajām neskaidrībām līgumā, kā arī par juridiskajām nostādnēm, kas mainījušās vēlāko vēsturisko notikumu rezultātā, konkrēti par padomju okupācijas varas un Vācijas Demokrātiskās Republikas lēmumiem," norādījusi ministrija.
Pirmais solis bija to priekšmetu saraksta sastādīšana, uz kuriem pretendē Hoencolerni. Tajā iekļautie priekšmeti sastāda nepilnu procenta desmitdaļu no visām Prūsijas piļu un dārzu fonda, Prūsijas Kultūras fonda un Vācijas Vēstures muzeja kolekcijām.
Tomēr uz ātru sarunu noslēgumu nav pamata cerēt.
"Šobrīd sarunu pušu pozīcijas joprojām ir ļoti atšķirīgas," norādīja ministrija