Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas kritizētāju jājamzirdziņš ir apgalvot, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu lauksaimniecība piedzīvojusi neiedomājamu pagrimumu. Tikmēr graudaugu druvas palielinās pirms desmit gadiem aizņēma 544 200 hektāru, bet pērn – 690 900 hektāru. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Graudu raža briest par spīti Kremļa propagandai 18

Pasaulē
13. jūlijā 05:06 2019. gada 13. jūlijā 05:06
Elmārs
Barkāns
| Kas Jauns Avīze
Jau pierasts, ka Krievijas propaganda manipulē ar skaitļiem, lai apgalvotu, ka Latvijā viss jūk un brūk, iznīkst saimnieciskā darbība, tajā skaitā arī lauksaimniecība pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tomēr sausie statistikas dati liecina par gluži pretējo.

Protams, cukurbietes pie mums vairs neaudzē un zemkopji kā jau visi uzņēmēji grib lielāku peļņu, bet tas nenozīmē, ka Latvijas laukos vairs neaudzē maizīti, kūtīs nemauj govis un neblēj aitas. Statistikas dati, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un Lauku atbalsta dienests (LAD), liecina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas lauksaimniecības rādītāji ir ievērojami uzlabojušies.

Labības nokuļam aizvien vairāk

Krievijas Tautu draudzības universitātes profesors Jurijs Počta Maskavas propagandas portālā "Sputnik" apgalvo, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un kolhozu likvidēšana Baltijas valstīs izraisījusi lauksaimniecības pagrimumu.

Visizteiksmīgāk lauksaimniecības stāvokli raksturo graudaugu ražas, un dati par to pieejami CSP mājaslapā.
Gadu no gada pieaug ievāktās labības tonnu skaits: 2010. gadā – 1,43 miljoni, 2015. gadā – 2,59 miljoni, 2017. gadā – 2,7 miljoni.

2004. gadā, kad iestājāmies Eiropas Savienībā, novāktās ražas apjoms nesasniedza pat miljonu – bija 920 000 tonnu. Počtas slavētā attīstītā sociālisma laikā tā bija vairāk nekā trīs reizes zemāka – 0,85 miljoni tonnu.

Pat okupācijas sākumā, 1940. gadā, kad svešā vara sāka sagraut mūsu zemkopību, ievācām ievērojami vairāk – 1,33 miljonus tonnu graudu.

Atmata sarūk

Fakti, protams, netraucē Kremļa stāstniekiem. Maskavas telekanāla NTV žurnālists Latvijā Andrejs Hramcovs klāstījis, ka “tur, kur agrāk auga kartupeļi, tagad zied pienenes”. Kaut arī kartupeļu audzēšana pēdējos pārdesmit gados Latvijā ir būtiski sarukusi, zeme atmatā nav palikusi.

NTV ziņu raidījumā Itogi Hramcovs, stāstot, ka Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits, pamanījās iepīt, ka ļaudis aizbrauc arī tādēļ, ka galīgi panīkusi lauksaimniecība.

LAD dati liecina, ka gadu no gada būtiski pieaug

lauksaimniecības zemes izmantošana tās mērķim – zemkopībai. 1999. gadā lauksaimniecībai izmantoja 1 616 800 hektāru, bet pērn jau 1 983 100 hektāru (gadu iepriekš – 1 972 800 hektāru).

Attīstītā sociālisma laikā 1980. gadā Latvijā vidējais izslaukums gadā no govs bija 2885 kilogrami, pērn – 6614 kilogrami. (Foto: Ieva Lūka/LETA)

Pērn atmatā bija pamesti 11,5% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet aizpērn teju par procentu vairāk – 12,4 procenti. Tas nozīmē, ka ik gadu gandrīz par procentu pieaug lauksaimniecības zemes lietderīga izmantošana.

Kartupeļu vietā zirņi un pupas

Par kartupeļiem gan taisnība – pērn kartupeļus audzēja 22 300 hektāru, aizpērn – 22 700 hektāru, pirms desmit gadiem – 30 000 hektāru. Bet tas nenozīmē, ka kartupeļu tīrumu vietā tagad virpuļo pieneņpūkas.

Vienkārši vairāk esam sākuši ēst maizi, zirņus un pupas. Gada laikā pākšaugu sējumi palielinājušies no 51 300 līdz 53 700 hektāru.

Arī graudaugu druvas palielinās – pirms desmit gadiem bija 544 200 hektāru, pērn jau 690 900 hektāru platībā (aizpērn gan to bija par 12 000 hektāru vairāk nekā 2018. gadā). Katrā ziņā lauksaimnieki pielāgojas situācijai un audzē to, kas izdevīgāks. Ja kartupeļu vietā audzē pupas un graudus, ir visai nepareizi teikt, ka zeme nav izmantota.

Ganāmpulks vairojas

Arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits nestāv uz vietas, un kopš iestāšanās Eiropas Savienībā to skaits pieaudzis. 2005. gada sākumā Latvijā bija 371 234 liellopi, bet šā gada sākumā – 395 342.

Cūku skaits gan šo gadu laikā samazinājies no 312 562 līdz 302 800 (kas skaidrojams arī ar Āfrikas cūku mēri), bet būtiski pieaudzis citu lopu skaits: aitas no 36 190 līdz 70 603, kazas no 8786 līdz 12 238. Arī trušu skaits sešu gadu laikā teju divkāršojies – no 28 823 līdz 54 767.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"

Citi šobrīd lasa

Inga Tropa par labsajūtu un skaistumu: "Nevelku to pašu apģērbu divas dienas pēc kārtas"
"Uzdrošināšanos man Andrejs ir devis" - draugu Žagaru atceras Kristīne Pasternaka
"Trakāk par zīdaini" - miesassargs atklāj Kanje Vesta neprātīgās prasības 9
Skatīt visus komentārus

Семейная драма: принц Гарри нарушил главный завет принцессы Дианы 1

Собчак выложила провокационное фото и рассказала, как распознать идеального любовника