Ķīna iznīcina ozona slāni
Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu aizliegtu ķimikāliju, noskaidrojuši zinātnieki.
Kopš 2013. gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā "Nature" publicētajā pētījumā.
CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002. līdz 2012. gadam, bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu, nereģistrētu CFC-11 avotu, pērn paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.
Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc 2013. gada, un tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu vietu – tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm Ķīnas austrumos. Pētījuma līdzautors Pols Freizers norāda, ka visticamāk to rada ēku izolācijas putu ražotnes.
20. gadsimta 70. gados zinātnieki pierādīja, ka pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), ko izmantoja lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā.
Pēc cauruma izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaule 1987. gadā noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu. Emisijas apjomi saruka, un ozona slāņa caurums sāka samazināties.
Tomēr no 2013. gada sāka pieaugt otras izplatītākās vielas CFC-11 emisijas apjomi, ko izmanto putuplasta, tīrīšanas līdzekļu un saldēšanas iekārtu ražošanā.
Citas valstis kopš 2006. gada ziņojušas par šīs ķimikālijas ražošanas apmēriem tuvu nullei, taču pētījumā atklāts, ka kopš 2013. gada atmosfērā izplūst aptuveni 13 000 tonnu gadā.
Dabiskā ceļā katru gadu no atmosfēras pazūd 2% CFC-11, tāpēc ķimikālijas koncentrācija gaisā joprojām samazinās, taču lēnāk jauno emisiju dēļ. Šī viela gaisā saglabājas aptuveni 50 gadu.
Ozona slānis, kas stratosfērā nemitīgi veidojas un noārdās, filtrē kaitīgo Saules ultravioleto starojumu, kas var sekmēt ļaundabīgo audzēju un kataraktas veidošanos, kavējot tā nonākšanu uz Zemes virsmas.
Zinātnieki prognozējuši, ka ozona slānis līdz 1980. gada līmenim atjaunosies līdz aptuveni 2050. gadam, pateicoties Monreālas protokolam, tomēr šīs aplēses draud mainīt Ķīnas faktors.
