Nepālas tūrisma pārvalde noliedz, ka tikai "sastrēgums" ir vainojams alpīnistu bojāejā Everestā
foto: AFP/Scanpix
Pasaulē

Nepālas tūrisma pārvalde noliedz, ka tikai "sastrēgums" ir vainojams alpīnistu bojāejā Everestā

LETA

Nepālas tūrisma pārvalde noraidījusi apsūdzības, ka alpīnistu bojāeja Everesta virsotnes tuvumā ir saistīta tikai un vienīgi ar gaidīšanu rindā uz pasaules augstāko virsotni.

Nepālas tūrisma pārvalde noliedz, ka tikai "sastrē...

Pārvaldes direktors Dandu Radžs Gimire norādīja, ka ir arī citi faktori, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi.

Gimire teica, ka šopavasar Everesta virsotni sasniedzis 381 cilvēks. Tā kā labu laikapstākļu periodi ir bijuši īsi, cilvēku skaits maršrutos uz virsotni bijis "lielāks nekā gaidīts".

Viņš informēja, ka pašlaik alpīnisma sezonā gājuši bojā astoņi cilvēki, lai gan izskanējis, ka desmit cilvēki ir gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts.

44 gadus vecais britu alpīnists Robins Heinss Fišers sestdien nomira dažas minūtes pēc tam, kad sasniedza Everesta virsotni.

56 gadus vecais Kevions Heinss no Īrijas piektdien nomira savā teltī, bet īrs Sēmuss Lovless tiek uzskatīts par mirušu pēc tam, kad nokrita virsotnes tuvumā.

Par mirušiem vai bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti arī četri Indijas pilsoņi, Austrijas pilsonis un ASV pilsonis.

Vietējais kāpienu organizators ziņu aģentūrai AFO sacīja, ka alpīnists no Indijas Nihals Ašpaks Bagvans nomira no pārguruma pēc tam, kad "vairāk nekā 12 stundas bija iesprūdis satiksmē" uz virsotni.

Nepālas tūrisma pārvaldes vadītājs izteica "līdzjūtību no visas sirds bojāgājušajiem un lūgšanas par bezvēsts pazudušajiem".

"Kalnos kāpšana Himalajos pati par sevi ir pārdrošs, sarežģīts un jūtīgs jautājums, kas prasa pilnīgu koncentrēšanos, tomēr no traģiskiem negadījumiem nav iespējams izvairīties," viņš atzina.

Būtisks kalnos kāpēju "sastrēgums" pašlaik veidojas virs ceturtās nometnes, kas 8000 metru augstumā ir pēdējā nometne ceļā uz virsotni.

Everesta "nāves zona" sākas pirms pašas 8848 metrus augstās virsotnes aptuveni 8000 metru augstumā, kur kāpējiem jāsaskaras ne tikai ar fiziskām, bet arī bioloģiska un psiholoģiska rakstura grūtībām - jāpievar stāva nogāze stipri retinātā gaisā, kurā cilvēks bez skābekļa baloniem nav spējīgs izdzīvot.