Briti un nīderlandieši balso EP vēlēšanās

Tiek prognozēts, ka Lielbritānijā vislielākos panākumus gūs vadošā britu eiroskeptiķa Naidžela Farāža jaundibinātā Breksita partija, kamēr Nīderlandē tradicionālajām partijām izaicinājumu metis nesen izveidotais labēji populistiskais Demokrātijas forums (FvD).

EP vēlēšanās, kas ilgs līdz svētdienai, kopumā ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstu pilsoņiem.

Balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi tikai pēc tam, kad svētdienas vakarā būs beigusies balsošana visās dalībvalstīs.

Saskaņā ar aptaujām Breksita partija varētu iegūt 30 līdz 40% balsu, pārspējot abu lielāko tradicionālo partiju - toriju un leiboristu - kopēji iegūto balsu skaitu.

Britu eksperti norāda, ka vēlēšanas atspoguļo stipro polarizāciju, kuru sabiedrībā izsaukusi valsts izstāšanās no ES.

Sagaidāms, ka premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo līdzšinējie atbalstītāji, kurus saniknojusi breksita atlikšana, šoreiz balsos par Farāža partiju.

Tiek prognozēts atbalsta pieaugums arī opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem, kas stingri iestājas par palikšanu ES un pieprasa atkārtota referenduma rīkošanu.

Tikmēr Nīderlandē prognozē, ka EP vēlēšanās par pirmo vietu sacentīsies premjerministra Marka Rites vadītā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) un FvD.

Nīderlandei EP pienākas 26 deputātu vietas, kamēr Lielbritānijā norisinās cīņa par 73 deputātu mandātiem.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Lielbritānijā vēlētāju aktivitāte sasniedza tikai 36%, un tiek prognozēts, ka arī šoreiz tā būs aptuveni tikpat zema.

Arī Nīderlandē sākotnējie dati liecina, ka šoreiz vēlētāju aktivitāte būs apmēram tikpat zema kā 2014.gadā.

Līdz plkst. 13.30 (plkst.14.30 pēc Latvijas laika) Nīderlandē bija nobalsojuši 14% balsstiesīgo.

2014.gadā, kad kopumā pie urnām devās 37% balsstiesīgo nīderlandiešu, līdz pusdienlaikam bija nobalsojuši 15% vēlētāju.