Labākie mīti par Eiropu: līkos gurķus un banānus neviens nav atņēmis
25. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Par Latvijai piešķirtajām astoņām deputātu vietām sacentīsies 246 kandidāti no 16 sarakstiem. Daudziem no viņiem gan ir visai miglains priekšstats, ko tur Briselē īsti dara, tāpēc apkopojam labākos eiromītus.
Kas tikai nav ienācis eirokrātu galvās vai, ja precīzāk, leģendu sacerētāju prātos! Viņi apgalvojuši, ka Brisele standartizēs prezervatīvu izmēru, sieviešu apģērbus, aizliegs stabus, pa kuriem ugunsdzēsēji savos depo nošļūc no augšējiem stāviem uz pirmo, “harmonizēs” jogurta jēdzienu visā blokā. Par pēdējo gan Eiropas Komisijā bijušas debates, taču eirokrātiem pietika sajēgas, lai apstātos.
Patiesība par banāniem un gurķiem
Īpaši naski eiromītu radīšanā bijuši britu žurnālisti, tostarp bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš kādreiz strādāja par Daily Telegraph korespondentu Briselē. Viņa daiļrades pamats bija baidīt lasītājus, ka eirokrāti aizliegs britu iecienītas desiņas un tamlīdzīgi. Nekas tāds nenotika, bet lielai daļai tomēr bija iepotēta pietiekama baiļu sajūta, lai nobalsotu par Brexit.
Zināmākais mīts ir aizliegums Eiropas Savienībā pārdot pārāk līkus banānus un gurķus. Direktīvā 2257/94 patiešām ir runa par banānu izliekumu, bet – ekstra jeb augstākās šķiras banāni nedrīkst būt acīmredzami grumbuļaini un “nenormāli līki”, kamēr otrā šķira var būt kaut apļa formā.
Direktīva 1677/88 līdzīgi nosaka gurķu standartus. Ekstra un pirmā šķira var būt ar izliekumu līdz desmit milimetriem uz katriem desmit centimetriem garuma. Otrajai šķirai pieļaujams divtik lielāks līkums. Tirgot var visvisādus gurķus, standartizācija atvieglo iepakošanu kastē, ļaujot bez skaitīšanas zināt, cik kastē ir gurķu.
Starp citu, no Eiropas Savienības promejošās Lielbritānijas Augstākā tiesa 2002. gadā izsprieda, ka blokā noteiktajiem banānu un gurķu līkumiem nav spēka Anglijā un Velsā.
Subsīdijas viagrai
2005. gadā izskanēja sašutums, ka eirokrāti aizlieguši viesmīlēm strādāt ar saulei atsegtām ķermeņa daļām – nevis īpaši sargājot tikumību, bet gan ādas vēža jeb melanomas riska dēļ.
Leģendās mēdz būtu kāds patiesības grauds, tikai pamatīgi apaudzēts ar fantāziju.
Tā bija ar Dānijas laikraksta "Søndagsavisen" vēstījumu par viagras subsidēšanu eirokrātiem.
Īstenībā šos izdevumus Eiropas Savienības institūciju personālam veselības apdrošināšana sedz tikai tad, ja impotences cēlonis ir smaga slimība, piemēram, vēzis. No tūkstošiem darbinieku to saņem tikai apmēram desmit.
Patiesībā direktīvas projektā bija paredzēta darba devēju atbildība, lai darbinieki neatrastos saulē pārāk ilgi un izmantotu aizsargkrēmus un citus līdzekļus pret ultravioleto starojumu. Runa bija ne tikai par viesmīļiem, bet arī celtniekiem, mežsargiem, laukstrādniekiem un visiem citiem, bet gala rezultātā direktīvā saules ietekme izpalika.
Sver kilogramos, alu lej pintēs
Briti mēdz vainot Briseli par pāreju uz metrisko sistēmu, taču viņi valstiskā līmenī atteicās no jūdzēm, akriem un uncēm jau 1972. gadā – gadu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Kopš 2009. gada britiem jāsver kilogramos un jāmēra metros, bet tas ir pašu valdības lēmums.
Tikmēr jau pieminētais laikraksts "Daily Express" pamanījās celt trauksmi: “Saskaņā ar jaunākajiem ES noteikumiem britu sievietes izmēros izplūdīs līdz nepazīšanai.” Proti, tādas būšot sekas, apģērbu izmēru izsakot centimetros, nevis collās.
Pieci pārtikas tirgotāji, iesaukti par metru mocekļiem, tiesājās ar Briseli par tiesībām palikt pie mārciņām un uncēm, bet zaudēja. Tomēr attālumus ceļa zīmēs un spidometru rādītājus
Lielbritānijā tirgotajos auto joprojām norāda jūdzēs, un alu krogos aizvien lej pintēs – 568 mililitri. Tā bija pirms Brexit, tā būs pēc tā. Starp citu, Eiropas Parlamentu vēlēs arī Lielbritānijā, jo pagaidām briti durvis tikai virina, nevis apņēmīgi aiziet aizcērtot.
Ka tikai solīt
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā daži kandidāti sola absolūtas muļķības, telekanālā LNT paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, tikai tā var novērtēt solījumus par Eiropas Savienības pensiju fondu vai algu palielināšanu skolotājiem no Eiropas naudas līdz 3000 eiro.
Šādos apstākļos mazinoties sabiedrības uzticēšanās politiķiem, kuriem nākamajā parlamenta sasaukumā nākšoties “strēbt to, kas pašlaik tiek savārīts”. Pēc ministra domām, Eiropai nereti ir visai slikts tēls sabiedrības acīs, jo politiķi bieži sliktos lēmumus vai norises cenšas norakstīt uz Eiropas Savienības līmeņa lēmumiem.
