Francijā tiesā uzņēmuma vadītājus, kuri noveda darbiniekus līdz pašnāvībām
Parīzē tiesas priekšā stājies bijušais kompānijas "France Telecom" vadītājs Didjē Lombards un vēl seši kādreizējie nodaļu vadītāji, kurus apsūdz darbinieku vajāšanā, kas daudzus noveda līdz pašnāvībai.
Nule sākusies tiesvedība ir pirmā šāda prāva Francijā par vajāšanu jeb bulingu darbavietā. 2008. un 2009. gadā "France Telecom" (tagad "Orange") 35 darbinieki padarīja sev galu, šokējot sabiedrību un raisot jautājumus par darba kultūru šajā telekomunikāciju uzņēmumā. Daži atstāja zīmītes, vainojot priekšniecību.
Tolaik nesen privatizētajā kompānijā risinājās plaša reorganizācija. Lombards izlēma atlaist 22 000 darbinieku un 10 000 strādājošo likt pārkvalificēties. Vienus pārcēla darbā uz citām pilsētām pret viņu gribu, citus atstāja tukšos birojos, vēl citus norīkoja zemāka līmeņa darbā par viņu kvalifikāciju.
Ne visi spēja pieņemt pārmaiņas un atrast sev ko citu. 2009. gadā 32 gadus veca sieviete izdarīja pašnāvību turpat darbavietā, bet cita to mēģināja, uzzinot, ka viņu pārceļ uz citu vietu jau trešo reizi gadā. 2011. gadā 57 gadus vecs darbinieks padarīja sev galu darbā netālu no Bordo, un tie ir tikai daži piemēri.
Lombardu apsūdz par to, ka uzņēmumā bija radīta “korporatīvā politika, vērsta uz darbinieku dzīves kvalitātes pasliktināšanu” un piespiešanu uzteikt darbu, izmantojot psiholoģisku spiedienu, draudus un vajāšanu.
“Es viņus padzīšu tā vai citādi, pa durvīm vai pa logu,” 2007. gadā kādā vadības sanāksmē esot pavēstījis Lombards. Viņš pats pēc sūdzībām par vadības stilu aizgāja no kompānijas 2010. gadā un atzīst, ka reformas satraukušas darbiniekus, bet noliedz, ka tās varēja veicināt pašnāvības.
Ja apsūdzētos atzīs par vainīgiem, viņiem draud viens līdz divi gadi cietumā un naudas sods 15 000 eiro apmērā, bet Orange – 75 000 eiro, kas lielai firmai gan ir sīknauda. Uzņēmumā no komentāriem atturas, tikai apgalvo, ka tagadējais ģenerāldirektors Stefans Rišārs veltī daudz pūļu, lai uzlabotu korporatīvo kultūru.
Situācija Eiropā
Pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda datiem, vidēji 4–5% darbinieku Eiropas Savienībā ir pakļauti psiholoģiskajai vardarbībai darbavietā. To var izvērst gan priekšniecība, gan pašu kolēģi, arī padotie pret vadītāju. Sekas var būt ļoti nopietnas, novedot pie veselības traucējumiem un graujot arī pašas darbavietas efektivitāti. Arī Latvijā cietušais var vērsties tiesā, bet vislabāk vispirms doties uz Valsts darba inspekciju.
