Īrija pasludina ārkārtas stāvokli klimata jomā
Īrijas parlaments kļuvis par otro likumdevēju pasaulē aiz Lielbritānijas, kas pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā.
Kā "lieliskas ziņas" šādu Īrijas parlamenta lēmumu uzteikusi zviedru pusaudze un vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura pēdējā laikā iedvesmojusi skolēnus visā pasaulē pieprasīt politiķiem aktīvāku rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ceturtdienas vakarā bez balsojuma tika pieņemti grozījumi Īrijas parlamenta ziņojumam, kuros pasludināts "ārkārtas stāvoklis klimata jomā" un parlaments aicināts "izpētīt, kā [Īrijas valdība] var uzlabot savu reakciju uz problēmu, ka mazinās bioloģiskā daudzveidība".
Īrijas Zaļās partijas līderis Īmons Raiens, kurš virzīja grozījumus, lēmumu raksturoja kā vēsturisku.
Tūkstošiem vides aktīvistu Londonā protestē pret klimata politiku
Londonā notikuši vērienīgi protesti pret politiku klimata izmaiņu jomā, aktīvistiem nobloķējot vairākas svarīgas galvaspilsētas centra ielas, savukārt kareivīgāk noskaņotie nodarījuši ...
16 gadus vecā Tūnberga, kas aicinājusi uz protestiem visā Eiropā un kura kļūst par vienu no kaislīgākajām vides aktīvistu balsīm, aicina valstis sekot šim piemēram.
"Lieliskas ziņas no Īrijas! Kura nākamā?" mikroemuāru vietnē "Twitter" raksta pusaudze.
Lielbritānijas parlaments kļuva par pirmo pasaulē, kas pasludinājis ārkārtas stāvokli vides jomā, 1.maijā pieņemot pamatā simbolisku lēmumu.
Lēmumu britu parlaments pieņēma pēc 11 dienu ilgušiem protestiem Londonas ielās, kurus organizēja vides aktīvistu grupa "Extinction Rebellion".
Aktīvisti Rīgā cenšas atvērt apkārtējo acis klimata pārmaiņām veltītā gājienā
Šodien Rīgas centrā norisinājusies publiska akcija "Globālais streiks nākotnei", kuras mērķis ir aktualizēt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Pasākums ir daļa ...
"Extinction Rebellion" mērķis ir līdz 2025.gadam likvidēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus pasaulē un apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos. Šādus mērķus atbalstījuši kreisi noskaņoti politiķi visā pasaulē.
Lielbritānijas valdība pašlaik ir noteikusi 2050.gadu kā termiņu, kurā šos mērķus varētu sasniegt, neradot būtisku kaitējumu ekonomikai un ar salīdzinoši zemām izmaksām.
