Foto no "Aeroflot" katastrofas parāda skaudru ainu - mirušo varēja būt mazāk, ja pasažieri par visu varu neglābtu arī savus koferus

Lai gan tā šķiet dabiska reakcija – panikā glābt gan sevi, gan savas personiskās mantas, aviācijas eksperti norādījuši uz skaudro patiesību – nāves gadījumu skaits "Sukhoi Superjet 100" katastrofā varētu būt ievērojami zemāks, ja vien pasažieri nebūtu par visu varu centušies izglābt savus ceļojuma koferus. 

Diemžēl tas, kas notika Maskavas Šeremetjevas lidostā ir tikai viens no daudzajiem traģiskajiem notikumiem, kuros dzīvību zaudējušo skaits varēja būt mazāks, ja vien pasažieri panikā nebūtu rīkojušies neapdomīgi. 

Šī ir problēma, ar kuru avārijas situācijās jācenšas tikt galā ikvienai aviokompānijai

2016. gadā, kad lidostā Dubaijā, Apvienoto Arābu Emirātos, nosēšanās laikā avarēja lidmašīna  "Boeing 777", fotogrāfijās un video materiālos bija redzami desmitiem pasažieru, kuri centās no bagāžas nodalījuma izvilkt savas somas, lidaparāta salonam piepildoties melniem dūmiem. Kaut arī šajā katastrofā tika izglābti visi pasažieri, iznākums varēja būt arī daudz bēdīgāks. 

Tāpat 2013. gadā, kad lidaparāts “Asiana 777” avarēja uz Sanfrancisko skrejceļa, pasažieri panikā centās glābt bagāžu, un tikai tad sevi pašu. Šī katastrofa paņēma divas dzīvības. 

ASV Nacionālā transporta drošības padome veikusi pētījumu, kurā konstatēti lielākie šķēršļi pasažieru evakuācijas laikā. Aptaujā gandrīz puse no pasažieriem, kuri jebkad bijuši iesaistīti avārijas situācijās atzina, ka centušies paglābt arī savas personiskās mantas. 

Saskaņā ar vadlīnijām, lai avārijas brīdī evakuētu lidaparāta pasažierus (vairāk nekā 44), nepieciešamas vien 90 sekundes

Ja evakuācijas darbi norit ilgāk par 90 sekundēm, tad varbūtība, ka uguns, kas izplatās uz lidaparāta klāja, paņems dzīvības, pieaug divtik. 

Aviosabiedrību reitinga izstrādātājs Džefrijs Tomass atzīst, ka nāves gadījumu skaits Krievijas traģēdijā varēja būt krietni mazāks, ja lidmašīna tiktu evakuēta ātrāk. Taču cilvēki zaudēja dzīvības to dēļ, kuri panikā glāba savus koferus un vēl paspēja uzfilmēt video no notikuma brīža. 

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas "Aeroflot" iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Kā pirmdien paziņojis Krievijas transporta ministrs Jevgeņijs Ditrihs, šobrīd apstiprināta informācija par 33 izdzīvojušajiem pasažieriem. Seši cilvēki atrodas slimnīcā, vēl 27 cilvēkus apsekojuši mediķi un atzīts, ka viņiem ārstu palīdzība nav vajadzīga.

Avots Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs iepriekš ziņu aģentūrai TASS sacījis, ka galvenā katastrofas versija ir zibens trāpījums lidmašīnai, kura dēļ tai atslēgušās automātiskās vadības ierīces un pazuduši radiosakari. Par zibens spērienu medijiem stāstījis arī lidmašīnas pilots, norādot, ka sakarus izdevies atjaunot tikai uz dažiem mirkļiem, izmantojot rezerves frekvenci.

Amatpersonas apstiprinājušas, ka bojāgājušo skaitā ir viens no pieciem apkalpes locekļiem - pavadonis Maksims Moisejevs, kas sākumā neveiksmīgi centās atvērt vēl vienu evakuācijas izeju, bet vēlāk piedalījās pasažieru evakuācijā.

Informāciju par zibens spērienu medijiem apliecinājusi arī pavadone Tatjana Kasatkina, kas stāstījusi, ka spēcīgas krusas laikā redzējusi uzliesmojumu aiz loga. Pēc viņas teiktā, evakuācijas laikā lidmašīnas salonā liesmu nav bijis. Tikmēr Krievijas mediji publiskojuši video, kurā kāds pasažieris iluminatorā fiksējis mirkli, kad ārpusē parādās liesmas.

Izmeklētāju rīcībā ir abas lidmašīnas vrakā atrastās "melnās kastes" un degvielas paraugi.