Sibīrijā cer klonēt izmirušu zirgu
Zinātnieki krievu arheologu Sibīrijā, Verhojanskas reģionā, atrastā pirms aptuveni 42 000 gadu mirušā kumeļā atraduši šķidras asinis un urīnu.
Krievu arheologi senā dzīvnieka līķi atrada pērn vasarā Batagaikas krāterī. Atklājuma dienā bija aptuveni 68 grādus liels sals. Jakutskas Mamutu muzeja direktors Semjons Grigorjevs stāsta, ka kumeļš nāves brīdī bijis tikai vienu līdz divas nedēļas vecs. Visticamāk, viņš noslīcis dubļos un sasalis. Asinis iegūtas no sirds kambariem.
“Autopsijā atklāts, ka dzīvnieka skelets ir ļoti labi saglabājies, bez jebkādām deformācijām. Arī tā apmatojums labi saglabājies, sevišķi uz galvas un kājām,” stāsta Grigorjevs.
Šķidru asiņu un urīna saglabāšanās ir unikāls notikums. Pleistocēna laika (no 2,588 miljoniem līdz aptuveni 12 000 gadu pirms mūsdienām) dzīvnieka atliekās šķidras asinis iepriekš atrastas tikai vienreiz – mamutā.
“Parasti asinis sarec vai pat pārvēršas pulverī, pat tad, ja ķermenis šķiet labi saglabājies,” stāsta Grigorjevs. Mumifikācijas gaitā šķidrumi iztvaiko tūkstošiem gadu laikā, arī tad, ja ķermenis ir sasalis.
Atradums raisa cerības klonēt pirms 4000 gadu izmirušo zirgu sugu. Krievijas pētnieki sadarbojas ar Dienvidkorejas zinātniekiem, vadību uzņēmies skandalozais Hvangs Vūsuks, kurš 2004. gadā paziņoja, ka ir ieguvis cilmes šūnas no klonēta cilvēka embrija. Vēlāk gan viņš atzinās melos.
Grigorjevs ir skeptisks par klonēšanas iespēju, izmantojot atrastās asinis, jo eritrocīti nesatur DNS. Tā vietā zinātnieki cenšas atrast pēc iespējas labāk saglabājušās šūnas muskuļu audos un iekšējos orgānos.
