Polija piemin 30.gaskārtu kopš Apaļā galda sarunu noslēguma
Polija piektdien piemin 30.gadskārtu kopš noslēdzās Apaļā galda sarunas, kas ielika stūrakmeni ne tikai pirmajām daļēji brīvajām vēlēšanām pēc Otrā pasaules kara un komunistiskā marionešu režīma demontāžai Polijā, bet arī visas Austrumeiropas atbrīvošanai no PSRS uzspiestā jūga.
1989.gada Apaļā galda sarunas starp antikomunistisko opozīciju un komunistiskā režīma pārstāvjiem palīdzēja gāzt komunistiskos režīmus visā Centrālajā un Austrumeiropā, atklājot šim vēsturiskajam notikumam veltīto starptautisko zinātnisko konferenci, ceturtdien norādīja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Konferencē "Par komunisma krišanu: 1989.gads Centrālajā un Viduseiropā", kas ceturtdien un piektdien notiek Varšavā, pulcējušies vairāku valstu vēsturnieki, sociologi un politikas zinātnieki.
Duda tās dalībniekiem norādīja, ka Apaļā galda sarunas noveda pie "bezasiņu revolūcijas" Polijā un "nāciju rudens" visā Centrāleiropā, tostarp arī pie "Trijstūra sarunām" Ungārijā, "Samta revolūcijas" toreizējā Čehoslovākijā un galu galā arī pie Berlīnes mūra krišanas.
Sarunas starp komunistiskā režīma pārstāvjiem un antikomunistisko neatkarīgo arodapvienību "Solidaritāte" notika Varšavā no 1989.gada 6.februāra līdz 5.aprīlim un ievadīja pārejas periodu uz demokrātiju.
"Solidaritāte", kas tika aizliegta 1981.gadā komunistiem izsludinot karastāvokli, tika atkal legalizēta, un pirmajās daļēji brīvajās vēlēšanās, kas notika 1989.gada 4.jūnijā, Komunistiskā partija tika pilnībā sakauta, opozīcijas kandidātiem izcīnot visas tās vietas Seimā, kas bija atvērtas brīvai konkurencei. Savukārt parlamenta augšpalātā Senātā, kas tika ievēlēts bez antidemokrātiskajām kvotām, "Solidaritāte" ieguva 99 no 100 vietām.
Apaļā galda sarunas Polijā joprojām tiek pretrunīgi vērtētas, un saistībā ar to sākuma gadadienu februārī sniegtā intervijā to atzina arī Duda.
Kritiķi uzskata, ka tobrīd Apaļā galda sarunas nevajadzēja uzsākt un ka saprātīgāk būtu bijis nogaidīt, kamēr komunisti kļūst vēl vājāki, lai tikai pēc tam ķertos pie politisko un ekonomisko pārmaiņu īstenošanas, vairs nerēķinoties ar kolaboracionistu interesēm.
Tomēr februārī sniegtajā intervijā prezidents uzsvēra, ka nešaubās - šīs sarunas tolaik bija nepieciešamas.
"Kad šodien paraugāmies apkārt un [redzēto] salīdzinām ar realitāti tolaik, domājams, nevienam nebūs šaubu, ka Polijā šajos 30 gados notikušas milzu pārmaiņas," norādīja Duda.
Tomēr vienlaikus prezidents atzina, ka "de facto" politiskās un ekonomiskās reformas tika uzsāktas saskaņā "ar komunistu nosacījumiem" un ka šī iemesla dēļ Polijai vēl šodien nākas cīnīties ar komunisma paliekām.
