Eitanāzijas nāvē mirusi nedziedināmi slimā igauniete Jane
Šveices klīnikā mūžībā ceturtdien, 28. martā, devusies 47 gadus vecā igauniete, nedziedināmi slimā deju skolotāja, četru bērnu māte Jane Paberita, kura pirms gada nolēma veikt eitanāziju. Viņa ir pirmā igauniete, kura saņēma atļauju pašrocīgi veikt pašnāvību. No šīszemes dzīves viņa atvadījās jau pagājušajā nedēļā ar dziesmām, dejām un banketu dzimtās Pajusti pilsētiņas klubā.
Jauns.lv jau rakstīja, ka sieviete no Igaunijas Austrumviru apriņķa nolēma labprātīgi aiziet no dzīves. Viņa sirga ar neārstējamo Šarko slimību (muskuļu slimība - Amiotrofā laterālā skleroze), kas apmēram trīs gadu laikā cilvēku pilnībā paralizē, viņu atstājot pie pilnas apziņas, un beidzas ar nāvi. Ceturtdien viņa aizgāja no dzīves, iedzerot nāvējošus medikamenus, vēsta Tallinas laikraksts „Postimees”.
Pirms nedēļas uz Pajusti kluba kinoekrāna demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzama Jane kopā ar kolēģiem un saviem kādreizējiem audzēkņiem. „Jane burtiski staroja, ļoti priecājās,” raksta vietējais laikraksts „Virumaa Teataja”, kurš publicējis plašu reportāžu no sievietes atvadu ballītes. Spēlēja mūzika un pasākuma devīze bija „Pavadīsim Jani ar dejām”.
Bija ieradušies neskaitāmi cilvēki, kuri vēlējās atvadīties no Janes. „Tas bija milzīgs gods. Beidzot pēc 15 gadu garumā ilgušajiem koncertiem un festivāliem mani dejotāji guva preses ievērību,” par savām atvadām sacīja sieviete un pauda prieku, ka viņai bija laime sagaidīt šo pavasari: „Es vienmēr uzskatīju, ka tas ir ideāli, ja cilvēks var savu aiziešanu uz citu pasauli organizēt pats”. Noslēgumā visi devās pie banketa galdiem.
Jane ir pirmais Igaunijas cilvēks, kas saņēma oficiālu atļauju eitanāzijai. Pareizāk gan būtu teikt, ka Jane saņēma atļauju labprātīgai pašnāvībai ar citu cilvēku (mediķu) palīdzību. Eitanāzija ir gadījumā, ja ārsts pacientam iešļircē nāvējošus medikamentus, bet pašnāvība ar mediķu palīdzību ir gadījumā, ja mediķis pacientam priekšā noliek nāvējošu medikamentu devu, kuru viņš izdzer. Tieši šo otro variantu arī izvēlējusies veikt Jane.
Jane intervijā Igaunijas televīzijai atzina, ka nav drosmīga, bet viņu mierina doma, ka viņa nenomirs no šīs šausmīgās slimības. “Vienīgais, kas mani uztur pie dzīvības ir tas, ka man līdz galam nevajadzēs iet ar šo slimību, Ne mūsu sabiedrība, ne medicīna, ne sociālās sistēma nav gatava noņemties ar tādiem slimniekiem kā es,” saka nedziedināmi slimā sieviete un turpina: “Kad es pati par sevi vairs nespēšu parūpēties, tad būs manas dzīves robeža, cilvēka cienīga. Tas, kas man pašlaik visvairāk žēl ir tas, ka vasarā sāka pazust runas spējas. Atsevišķas skaņas un pati balss kļūst zemāka, monotona, klusa. Brīnumaini pie kā tik cilvēks nepierod! Protams, ir grūti, bet es tieku galā”.
Šveice praktiski ir vienīgā valsts pasaulē, kur eiropieši var labprātīgi mediķu uzraudzībā aiziet no dzīves, lai izbēgtu nenovēršamai nāvei no neārstējamas slimības. Teorētiski šādi aiziet no dzīves pilsoņi no citām Eiropas Savienības valstīm var arī Beļģijā un Holandē, bet tur to neatbalsta un nepraktizē.
Lai Austrumviru apriņķa iedzīvotāja varētu veikt legālu pašnāvībai viņai bija jāsavāc 10 000 eiro (tik maksā pati procedūra). Pusi summas sponsorēja klīnika, jo runa ir par neārstējamu slimību. Savas dzīves pēdējos mēnešus Jane dzīvoja kopā ar savu 17 gadus veco meitu Marlēnu un iztika no 430 eiro liela valsts pabalsta.
