Skolēni visā pasaulē protestos pieprasa aktīvāku cīņu ar klimata izmaiņām

Protesti notikuši vairāk nekā 100 valstīs, kļūstot par vienu no lielākajām starptautiskajām akcijām, kas saistītas ar klimata izmaiņu jautājumiem.

Skolēni izgāja ielās Eiropā un Āzijā ar plakātiem, kas vēstīja "Planētas B nav", "Jūs iznīcināt mūsu nākotni", "Ja jūs nerīkosieties kā pieaugušie, to darīsim mēs".

Atmosfēras piesārņošana ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem tādos tempos kā pašreiz galu galā padarīs planētu neapdzīvojamu, piekrīt zinātnieki.

Zinātnieki ir pauduši atbalstu skolēnu protestiem, un tūkstošiem cilvēku Lielbritānijā, Somijā, Vācijā un ASV ir parakstījuši petīcijas skolēnu atbalstam.

Skolēnu protestus iedvesmoja 16 gadus vecā Grēta Tūnberga, kura kopš pagājušā gada augusta katru nedēļu protestējusi pie Zviedrijas parlamenta ēkas Stokholmā. Pakāpeniski viņas protesta veids piesaistīja arvien plašāku uzmanību, pamudinot skolēnus uz līdzīgiem protestiem arī citās valstīs.

"Es nedomāju, ka tieši es stāvu aiz šīs kustības, es domāju, ka tā jau tur bija un tai tikai vajadzēja dzirksteli, lai aizdegtos," telekanālam SVT sacīja Tūnberga, kura izvirzīta Nobela miera prēmijai. "Mēs dzīvojam eksistenciālā krīzē, kas tikusi ignorēta desmitgadēm ilgi, un, ja mēs nerīkosimies tagad, var būt par vēlu," viņa piebilda.

"Mūsu priekšā stāv krīze, ar kuru mums būs jādzīvo, ar kuru mums būs jādzīvo visu savu mūžu, mūsu bērniem, mazmazbērniem un nākamajām paaudzēm. Mēs streikojam, jo mēs vēlamies nākotni," sacīja Tūnberga, kura vadīja demonstrācijā Stokholmā. Viņa uzskata, ka skolēnu protesti nerimsies.

Deli, kas ir viena no pasaules piesārņotākajām pilsētām, protestos piedalījās aptuveni 200 skolēnu. "Mums jāizdara izvēle, vai mēs gribam sēdēt un būt vienaldzīgi, vai kaut ko darīt mūsu planētas labā," sacīja viens no protestētājiem.

"Vairums no mums ir 16, 17 gadus veci un mums drīz paliks 18. Mēs varēsim balsot. Kā vēlētāji mēs parādīsim, ka mums rūp klimata izmaiņas. Ja jūs nevarat dot mums to (tīru gaisu un ūdeni), jūs nedabūsiet mūsu balsis," viņš piebilda.

Skolēnu protesti notika arī Parīzē, kur cita starpā tika kritizēts arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Makrons sevi prezentējis kā 2015.gadā Parīzē noslēgtās ANO klimata vienošanās aizstāvi, bet aktīvisti kritizējuši viņu par pārāk draudzīgu attieksmi pret uzņēmējiem un nepietiekamām ambīcijām siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā.

"Mēs jūtam, ka kaut kas notiek. Kad jaunieši sāk rīkoties, tas iekustina lietas," sacīja viens no skolēniem, kurš protestos piedalījās pirmo reizi.

Demonstrācija notika arī Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsētā Pretorijā.

Eksperti prognozē, ka klimata izmaiņas vissmagāk skars tieši Āfriku, lai gan tā vismazāk iesaistīta siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijā.

Sidnejā 18 gadus vecais Čārlzs Rikvuds brīdināja, ka Austrālijas Lielais Barjerrifs aizies bojā, ja nekas netiks darīts.

Tūkstošiem skolēnu piedalījās protestos arī Varšavā un citās Polijas pilsētās, pieprasot aizliegt dedzināt akmeņogles.

Aktīvisti skolēnu protestos Vašingtonā sapulcējās zem plakāta ar uzrakstu "Mēs nevēlamies mirt".

Demonstrācijās Madridē un vairāk nekā 50 citās Spānijas pilsētās piedalījās tūkstošiem cilvēku, bet Berlīnē protestēja aptuveni 20 000 jauniešu, liecina policijas sniegtā informācija.

Viena no studentēm, kas palīdzēja organizēt protestus Berlīnē, ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka iesaistījusies aptuveni 50 "WhatsApp" grupās, kurās tiek diskutēts par klimata izmaiņām. "Daudz kas notiek sociālajos medijos, jo iespējams ļoti ātri aizsniegt daudz jaunu cilvēku," viņa piebilda.

Politiķi skolēnu demonstrācijas uztvēruši pretrunīgi. Austrālijā izglītības ministrs sacīja, ka skolēnu streiki nebūtu jāatbalsta. Arī Vācijā ekonomikas ministrs izteicās, ka skolēniem būtu jāatrodas mācību stundās. "Klimats tagad, skola vēlāk" - vēstīja viens no protestētāju plakātiem Vācijā, bet citās bija lasāms: "Es vairāk ticu vienradžiem, nekā politiķu vēlmei glābt planētu".

Taču Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna atzina, ka ir svarīgi, lai jaunieši dara zināmu savu viedokli. "Mēs jūs dzirdam," paziņoja premjere, norādot, ka Jaunzēlande jau strādā pie tā, lai samazinātu piesārņojumu. "Lūdzu vediet sev līdzi pēc iespējas vairāk cilvēku, jo mēs vienkārši nespēsim sasniegt savus mērķus vieni paši," viņa piebilda.

Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens ieradās pie demonstrantiem Kopenhāgenā un tviterī uzsvēra, ka ir jāieklausās jauniešos. "Sevišķi, kad viņiem ir taisnība: klimatam jābūt vienai no mūsu prioritātēm," tvītoja premjers.

Dienvidkorejā skolēnu protesti sākās tikai pēc mācību stundu beigām. Organizatori skaidroja, ka Dienvidkorejā skolēniem ir sarežģīti neapmeklēt skolu, lai protestētu. "Dienvidkorejā eksāmenu rezultāti ir ļoti nozīmīgi, un tas ir liels slogs, un arī bezdarba krīze ir smaga," norādīja viens no organizatoriem.

Maurīcijā skolēni vāca parakstus petīcijai, kuru plānots iesniegt valdībai, pieprasot konkrētus pasākumus cīņai ar klimata izmaiņām.

Demonstrācijas notika arī Velingtonā, Honkongā un citur pasaulē. Honkongā aktīvisti saģērbās polārlāču un haizivju kostīmos, lai uzsvētu postījumus, ko klimata izmaiņas nodarījušas videi.