"Brexit" dēļ izstrādā karalienes glābšanas plānu
Ja Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības izraisīs Londonā nekārtības, karalisko ģimeni ar Elizabeti II priekšgalā evakuēs uz slepenu un drošu vietu.
Pieļaujot haosa iespēju pēc "Brexit" 29. martā, valdība pielāgojusi plānus, kas bija izstrādāti aukstā kara laikā karaļnama glābšanai PSRS kodoluzbrukuma gadījumā.
Karalieni Elizabeti II sveic dzimšanas dienā
Lielbritānijas karaliene Elizabete II sestdien svin savu 92.dzimšanas dienu, kurai par godu notiks koncerts ar daudzu zvaigžņu piedalīšanos. Tomēr dienas ...
Oriģinālais plāns tapa 1962. gadā pēc Kubas raķešu krīzes. Kodolkara gadījumā bija plānots pārvest karaļnama locekļus no Londonas uz citām karaļnama rezidencēm, un, ja laiks atļautu, nogādāt uz karalienes jahtas Britannia, kura dotos uz salām uz ziemeļrietumiem no Skotijas. Vēlākos gados no Britannia gan atteicās.
Satraukumu rada, piemēram, iespējamais pārtikas deficīts – apmēram trešo daļu briti importē no Eiropas Savienības. Brexit bez vienošanās var apdraudēt šīs piegādes, un briti jau tagad visā nopietnībā nodrošinās ar konservu krājumiem.
Brexit aizstāvis, Konservatīvās partijas biedrs Džeikobs Viljams Riss-Mogs minēto evakuācijas plānu nosaucis par “pāruzbudinātu amatpersonu kara fantāzijām”. “Monarha vieta vienmēr ir galvaspilsētā,” uzsver Riss-Mogs. Jāatgādina, ka pat Otrā pasaules kara laikā, kad nacistiskā Vācija bombardēja Londonu, karaliskā ģimene palika Bakingemas pilī.
Tikmēr valdībā ir apspriesta iespēja nepieciešamības gadījumā ieviest kara stāvokli, turklāt 2004. gada Ārkārtas situāciju likums atļauj komandanta stundu, īpašuma konfiskāciju, pārvietošanās ierobežojumus un armijas izmantošanu nemieru apspiešanai.
Premjere Terēza Meja laikraksta The Sunday Telegraph slejā sola panākt “pragmatisku lēmumu” Brexit jautājumā. Izstāšanās paredzēta 29. martā.
Visu 27 Eiropas Padomes valstu pārstāvji nesen vienojās, ka Lielbritānijas pavalstniekiem saglabās bezvīzu režīmu – līdz 90 dienām pusgada laikā.
Londonu gan saniknojusi kāda zemsvītras piezīme šajā dokumentā – tajā Gibraltārs nosaukts par britu kroņa koloniju, paužot, ka starp Spāniju un Apvienoto Karalisti pastāv domstarpības, kam jārod risinājums.
Šajā britu aizjūras teritorijā pie robežas ar Spāniju mīt 33 000 cilvēku, un Gibraltārs atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1713. gada. Madride, izmantojot Brexit, atkal nākusi klajā ar ideju par dalīto suverenitāti, kuru gibraltārieši 2002. gadā noraidīja referendumā ar 99% balsu.
