Merkeles vizīte Grieķijā izlīdzina spriedzi abu valstu starpā

"Stereotips par slinko grieķi un stingro vācieti ir pagātnē. Mēs ieejam jaunā ērā. Sadarbība starp Berlīni un Atēnām būs ārkārtīgi svarīga turpmākajos gados," pēc tikšanās ar Merkeli ceturtdienas vakarā sacīja Ciprs.

Jautāta, vai, viņasprāt, Grieķija atgriezīsies globālajā finanšu tirgū, Merkele atbildēja: "Jā, protams, manas vizītes un darba mērķis ir palīdzēt Grieķijai nostāties atpakaļ uz kājām, lai tā var finansēt sevi atvērtā tirgū."

Grieķija augustā saņēma pēdējo maksājumu no valsts glābšanas programmas, kas ilga astoņus gadus. Vācija bija lielākā aizdevēja šajā programmā, un Merkeles valdības stingrā nostāja taupības jomā saniknoja daudzus grieķus.

Merkele pēdējo reizi apmeklēja Grieķiju 2014.gadā pirms kreisi noskaņotais Ciprs kļuva par premjerministru. Toreiz viņu sagaidīja plaši protesti, daudziem grieķiem vainojot Vācijas kancleri finansiālajās grūtībās, ko viņiem pēdējos gados nācies pieredzēt.

Šoreiz Grieķijas valdība aizliegusi visus protestus, kamēr Merkele viesosies Grieķijā, un Atēnās izvietoti papildu 2000 policistu.

Tomēr aptuveni 700 cilvēku ceturtdienas vakarā protestēja pret Merkeli, un policija pielietoja asaru gāzi, lai atturētu viņus no piekļūšanas valdībās ēkām.

Merkeles divu dienu vizīte Grieķijā izpelnījusies plašu mediju uzmanību. Gan Merkele, gan Ciprs pirms vizītes sniedza intervijas medijiem, un Kancleres lidmašīnas nolaišanos varēja vērot tiešajā ēterā Grieķijas televīzijā.

"Pagājuši smagi gadi, bet mums ir izdevies stiprināt Eiropas garu. Grieķu tauta izgāja cauri ļoti smagai fāzei, un es vēlētos izteikt pateicību par to, ko Grieķija ir sasniegusi, neskatoties uz finansiālajām grūtībām un stingrajiem taupības pasākumiem," neformālā sarunā ar Cipru televīzijā pirms abu oficiālas tikšanās sacīja Merkele.

Ciprs norādīja, ka Merkele pēdējo reizi Grieķijā viesojusies krīzes laikā, piebilstot, ka tagad viņa ieradusies pavisam citā Grieķijā.

Ciprs kļuva par premjerministru 2015.gadā, kritizējot Merkeli un starptautisko aizdevuma programmu. Taču kā premjerministram viņam nācies īstenot vairākas tautā nepopulāras reformas.

Abi līderi apsprieda arī aktuālo imigrācijas jautājumu, kurā Ciprs, atšķirībā no Itālijas kolēģiem, lielā mērā atbalsta Merkeles nostāju.

Pēc tikšanās Merkele paziņoja, ka Eiropas Savienībai (ES) jāturpina īstenot ar Turciju noslēgtā vienošanās par migrācijas ierobežošanu. Kanclere norādīja, ka nepieciešams uzlabot apstākļus nelegālo imigrantu nometnēs Egejas jūras austrumos, un pauda nožēlu par faktu, ka migrantu atgriešana no Grieķijas Turcijā nenorit tik ātri, kā cerēts.

"Mēs konstruktīvi strādāsim ar Grieķiju, lai uzlabotu situāciju," uzsvēra Merkele.

Cipra un Merkeles tikšanās laikā tika runāts arī par Grieķijai nozīmīgo vienošanos ar Skopji par Maķedonijas nosaukuma maiņu.

Grieķu vidū šī vienošanās izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus, un Cipra koalīcijas partnere nelielā nacionālistu partija "Neatkarīgie grieķi" (ANEL) draudējusi izstāties no valdības, ja Ciprs parakstīs vienošanos.

Lai gan Merkele grieķu politiķiem lika noprast, ka viņiem vajadzētu pieņem šo vienošanos, kanclere paziņoja, ka nejauksies citas valsts iekšpolitikā.

Gaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests arī šodien, Merkelei tiekoties ar Grieķijas opozīcijas līderi Kiriaku Micotaki.

Merkelei arī paredzēta tikšanās ar Grieķijas prezidentu Prokopi Pavlopulu, kurš, domājams, pacels jautājumu par reparācijām, ko Grieķija vēlas panākt no Vācijas par nacistu okupāciju Otrā pasaules kara laikā.

Saskaņā ar Grieķija aplēsēm reparāciju summai vajadzētu sasniegt vismaz 279 miljardus eiro. Vācija tikmēr apgalvo, ka kompensāciju jautājums jau atrisināts ar abu valstu divpusējo līgumu, kas tika noslēgts 1960.gadā.

Ciprs pēc tikšanās ar Merkeli tomēr atkārtoti paziņoja, ka Atēnas neuzskata šo jautājumu par slēgtu.