Britu premjers runā Briselē ir skarbs: valdot pūžņošana, kas neļauj dzīvot

Viņš norādīja, ka jautājumam par Lielbritānijas vietu ES "ļauts pārāk ilgi pūžņot" un ka tagad radusies iespēja "šo jautājumu atrisināt uz veselas paaudzes" laiku.

"Šī ir iespēja pāriet uz fundamentāli atšķirīgu pieeju mūsu attiecībām ar ES, ko kāds varētu dēvēt par dzīvošanu, ļaujot dzīvot citiem, kas izpaustos tādējādi, ka tās valstis, kas vēlas vēl vairāk integrēties, var to darīt, kamēr tie no mums, kas nevēlas, var būt pārliecināti, ka viņu intereses tiks aizsargātas," uzstājoties samita pirmajā darba sēdē, norādīja Kamerons.

Kamerons, kas izjūt arvien lielāku paša partijas eiroskeptiķu un naidīgi noskaņotās labējās preses spiedienu, pieprasījis ES īstenot virkni reformu, lai pirms gaidāmā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā varētu iestāties par palikšanu ES.

Kamerona prasības iedalāmas četros lielos blokos - citu ES dalībvalstu viesstrādnieku sociālo pabalstu ierobežošana, aizsardzības mehānismi eirozonā neesošajām dalībvalstīm pret eirozonas lēmumiem, ES konkurētspējas paaugstināšana un izņēmuma tiesības Lielbritānijai nepiedalīties "arvien ciešākas savienības" veidošanā.

Taču Austrumeiropas valstis joprojām iebilst pret Londonas prasībām dot tai tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem, kamēr Francija iestājas pret iespējamiem aizsardzības mehānismiem dalībvalstīm, kas nav pievienojušās kopīgajai Eiropas valūtai.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ceturtdien atzina, ka gaidāmās sarunas būs smagas, taču vienlaikus brīdināja, ka to iznākums būs izšķirošs ES nākotnei.

"Mēs esam pusceļā ļoti grūtās un delikātās sarunās Lielbritānijas jautājumā. Viena lieta ir skaidra - šis ir samits, kas izšķirs [ES] likteni," žurnālistiem norādīja Tusks, kurš vēl pirms samita plkst.18.00 pēc Latvijas laika paredzējis tikties ar Kameronu atsevišķi.

Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers izteicies, ka ir "visai pārliecināts" par vienošanās panākšanu.

Arī Nīderlandes premjerministrs, kura vadītā valsts šobrīd veic ES prezidējošās valsts pienākumus, norādījis, ka dalībvalstis sarunu procesā jau pavirzījušās "visai tālu", un paudis pārliecību, ka vienošanos iespējams panākt.

Tomēr samita komunikē projektā, kas nonācis preses rīcībā, vairākas svarīgas rindkopas joprojām ir liktas iekavās, tostarp tās, kas attiecas uz garantijām eirozonā neesošajām valstīm un uz sociālo pabalstu ierobežošanu.

Sagaidāms, ka sarunas par Londonas pieprasītajām reformām ilgs visu nakti.