Apokalipse Dženovā: speciālisti kritizē, ka traģēdija bija tikai laika jautājums
Morandi tilts Dženovā, kuram otrdien nobruka viens no posmiem, nogalinot vairākus desmitus cilvēku, bijis problēmu mocīts jau kopš tā uzbūvēšanas 1960. gados - šī iemesla dēļ tā uzturēšanas izmaksas bija visai ievērojamas, turklāt to nereti asi kritizēja būvniecības jomas eksperti un inženieri, vēstī Itālijas mediji.
Dženovā uzausis pirmais rīts pēc apokaliptiskās katastrofas
Šis tilts tika uzbūvēts laika posmā no 1963. līdz 1967. gadam. Garākais tā posms starp diviem balstiem ir 219 metri. Kopumā tilts ir 1,18 kilometru garš un tā augstums dažviet sasniedz 90 metrus.
Otrdien inženierzinātnēm veltītā portālā "ingegneri.info" publicēts speciālistu pārspriedums par notikušo, sakot, ka šī konstrukcija vienmēr radīja "strukturāla rakstura problēmas", kā arī bija "traģēdija, kura bija paredzama".
"Tiltu bija skārušas nopietnas korozijas problēmas, kas saistītas ar tā konstrukcijā izmantotajām tehnoloģijām. Morandi [tilta inženieris Ričardo Morandi] vēlējās izmantot tehnoloģiju, kuru bija patentējis, kas vēlāk vairs netika izmantota, jo parādījās problēmas ar to," raksta Dženovas universitātes profesors Antonio Brensiks, kurš specializējas dzelzsbetona konstrukcijās.
Dženovā sagruvis autostrādes tilts
Ziņas par iespējamajiem bojāgājušajiem vai cietušajiem pagaidām nav saņemtas. Ugunsdzēsības dienests apstiprinājis, ka sagruvis Morandi tilts, un paziņojis, ka uzsākta ...
Zīmīgi, ka profesors ilgstošā laika posmā kritizējis šo būvi tās izmaksu un tehnisko problēmu dēļ.
Arī katastrofas brīdī uz tilta notika labošanas darbi.
Ekonomikas ziņu aģentūra "Radiocor" tikmēr ziņo, ka Itālijas lielceļu pārvalde necik sen izsludināja 20 miljonu eiro iepirkumu par remontdarbiem uz viadukta. Iepirkums paredzēja arī tilta konstrukcijas nostiprināšanas darbus, tostarp otrdien sabrukušajā 9. posmā.
Neraugoties uz to, ka šis tilts ir būtisks satiksmes posms ar 25 miljonu spēkratu apkalpošanu ik gadu, 2009. gadā pat tikusi izskatīta iespēja to nojaukt.
Eksperti arī pauž bažas, ka šī nav vienīgā pēckara būve Itālijā, kas var atnest traģēdiju. "Itālija, kas uzbūvēta 1950. un 1960. gados, ir steidzami jārenovē. Sabrukšanas riski ir novērtēti par zemu," pauž speciālisti.
Jaunākās ziņas liecina, ka otrdien notikušajā traģēdijā dzīvību zaudējuši jau 39 cilvēki, bet izredzes gruvešos atrast vēl kādu izdzīvojušo esot niecīgas.
Šobrīd īsti nav zināms, kāpēc tilts sabruka, tomēr katastrofas brīdī Ligūrijas reģionā plosījās spēcīgas lietusgāzes.
Par tilta sabrukšanu ierosināta krimināllieta.
Traģēdijā, kuru aculiecinieki nodēvēja par "apokalipsi", sabrūkot 80 metru posmam, zemē nogāzās aptuveni 30 spēkrati, gan vieglie, gan smagie.
Dženovā uzausis pirmais rīts pēc apokaliptiskās katastrofas
