Stājas spēkā ASV tarifi Ķīnas precēm; Pekina draud ar pretpasākumiem
foto: AP/Scanpix/LETA
Ar 25% lielu muitas nodevu tiek aplikti Ķīnas mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produkti, kuru kopapjoms sasniedz aptuveni 34 miljardus dolāru.
Pasaulē

Stājas spēkā ASV tarifi Ķīnas precēm; Pekina draud ar pretpasākumiem

LETA

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir "spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus", reaģējot uz Vašingtonas uzsākto "lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē".

Stājas spēkā ASV tarifi Ķīnas precēm; Pekina draud...

"Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus," teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie "globālā tirgus satricinājuma".

Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Ar 25% lielu muitas nodevu tiek aplikti Ķīnas mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produkti, kuru kopapjoms sasniedz aptuveni 34 miljardus dolāru.

Taču tas var būt tikai Pekinas un Vašingtonas tirdzniecības kara iesākums, jo to Ķīnas preču kopvērtība, kuras ASV prezidents Donalds Tramps draudējis aplikt ar muitas nodevām, varētu sasniegt pat 450 miljardus dolāru jeb faktiski gandrīz visu Savienoto Valstu importu no Ķīnas.

Ekonomisti jau izteikuši brīdinājumus, ka ASV noteiktie muitas tarifi un Ķīnas pretpasākumi varētu negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas izaugsmi un pasaules tirdzniecības sistēmu, izraisot satricinājumu visā pasaulē.

Tramps gadiem kritizējis Pekinu par, kā viņš pats dēvē, negodīgu ekonomisku attieksmi pret ASV attiecībā uz tirdzniecību, Savienoto Valstu preču ārējās tirdzniecības bilancei ar Ķīnu pērn sasniedzot 375,2 miljardu dolāru deficītu, kas bija rekordaugsts līmenis. ASV amatpersonas apsūdz Ķīnu par tās rūpniecības dominances būvēšanu ar Amerikas tehnoloģisko kompetenču zagšanu, izmantojot kiberzādzības, intelektuālā īpašumu piespiedu pārvietošanu un valsts atbalstītiem uzņēmumu pārņemšanas darījumiem.

Taču vienlaikus Ķīna uzskata, ka valsts ekonomika, vairāk koncentrējoties uz iekšzemes pieprasījumu un samazinot atkarību no eksporta, spēs pārdzīvot šos nemierīgos laikus. Ķīnas centrālā banka piektdien norādīja, ka pirmajiem triecieniem uz Ķīnas ekonomiku būs vien ierobežota ietekme.

Ķīna jau paziņojusi, ka tā vārētu īstenot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus pasākumus pret ASV, raisot bažas, ka Pekina varētu ierobežot ASV uzņēmumu darbības valstī.