Tiesa Zviedrijas pilsonim piespriež mūža ieslodzījumu saistībā ar Ruandas genocīdu
Zviedrijas tiesa trešdien piespriedusi mūža ieslodzījumu Ruandā dzimušam vīrietim par saistību ar 1994.gadā Ruandā notikušo genocīdā, kurā tika nogalināti 800 000 cilvēku.
Zviedrijas pilsonis, Ruandā dzimušais Teodors Tabaro tika notiesāts par piedalīšanos uzbrukumos un uzbrukumu vadīšanu tutsi civiliedzīvotājiem 1994.gada aprīlī un maijā Ruandas dienvidrietumos, paziņoja Stokholmas apgabala tiesa.
Vienā no incidentiem tika uzbrukts skolai, kurā bija patvērušies aptuveni 800 cilvēki. Kaujinieki uzbruka ēkai ar šaujamieročiem, granātām un citiem ieročiem, nogalinot vairākus simtus cilvēku, norādīts tiesas spriedumā.
49 gadus vecais Tabaro arī bijis iesaistīts uzbrukumā klosterim, kur tika nogalināti 60 cilvēki.
Tiesa arī piesprieda Tabaro izmaksāt kompensāciju 16 upuriem.
Lai gan tiesa attaisnoja viņu vairākos apsūdzības punktos par slepkavību un izvarošanu, tiesa noraidīja aizstāvības apgalvojumus, ka izmeklēšana pret Tabaro bijusi politiski motivēta un liecinieki tikuši ietekmēti.
Tabaro tiesas prāva sākās septembrī. Zviedrijā tā bija trešā lieta, kas saistīta ar Ruandas genocīdu.
Tabaro tika aizturēts 2016.gada oktobrī, pamatojoties uz Ruandas lūgumu viņu izdot. Taču Zviedrijas tiesa šo lūgumu noraidīja, jo Tabaro ir Zviedrijas pilsonība.
Lietas ietvaros tiesneši, prokurori un izmeklētāji devās uz Ruandu.
1994.gadā Ruandā, Āfrikas vidienē, hutu tautības nemiernieki simt pavasara dienās noslepkavoja aptuveni 800 000 tutsi tautības iedzīvotāju, kā arī miermīlīgos hutus, kas negribēja atbalstīt genocīdu. Slaktiņš šokēja pasauli arī tāpēc, ka Ruandā tobrīd atradās ANO spēki, kuri nespēja novērst genocīdu.
Pēc slaktiņa par nepiedodamu pasivitāti tika kritizēta gan ANO, gan ASV, gan Beļģija kā Ruandas kādreizējā koloniālā metropole, gan Francija, gan katoļu baznīca un daudzas citas valstis un institūcijas. Vairākas valstis toreiz nereaģēja uz informāciju par genocīdu.
