Domājot par Marsu, Antarktīdā novāc dārzeņus
Antarktīdā novākta pirmā raža no sakņu dārza, kas ierīkots, eksperimentējot, kā pabarot astronautus Zemes orbītā un Marsa ekspedīcijas laikā.
Te aug gurķi, tomāti, redīsi, zaļie salāti, paprika, pētersīļi, sīpolloki un citi dārzeņi. Īpašā oranžērijā iekārtotais dārzs atrodas vistālāk uz dienvidiem pasaulē, blakus Vācijas polārstacijai Neumayer III, vēsta "Deutche Welle".
Tas nav pirmais sakņu dārzs ledus kontinentā, taču ir lielākais un profesionālākais. To aprūpē Pauls Cābels, kurš gan nav agronoms, bet kosmonautikas inženieris un līdz šim nav kopis pat parastu mazdārziņu.
Katru rītu, silti saģērbies, viņš mēro 400 metru no polārstacijas uz siltumnīcu. Dārzeņi aug bez augsnes, izmantojot aeroponikas tehnoloģiju – plastmasas ietvaros iestiprinātās saknes barības vielas saņem aerosolu veidā.
Tie aug ievērojami ātrāk, ik piecas minūtes dators dod komandu izsmidzināt barības vielas uz saknēm. Aeroponika ļauj ievērojami ietaupīt vietu, jo dārzeņi aug vairākos stāvos.
Garšas ziņā tie īpaši neatšķiras no ierastā veidā audzētajiem. Polārstacijā ziemo desmit pētnieki, un viņi ir sajūsmā par antarktisko ražu. Pēdējo reizi svaigi produkti no ārpasaules šeit nogādāti februārī.
Cābels jau novācis trīsarpus kilogramus salātu, 70 redīsu, 18 gurķus. Tagad iecerēts katru nedēļu likt galdā četrus līdz piecus kilogramus dārzeņu un zaļumu.
Dārzu uzmana arī daudzus tūkstošus kilometru tālajā Vācijas Kosmisko lidojumu centrā Brēmenē, kur izstrādāja siltumnīcas projektu. Te datori saņem visu informāciju par temperatūru, gaisa mitrumu, ogļskābās gāzes un skābekļa daudzumu, citus datus.
“Tādam sakņu dārzam jākļūst par nākotnes starpplanētu stacijas plaušām,” teic projekta vadītājs Daniels Šūberts. “Augi izstrādās skābekli un attīrīs gaisu.” Un, protams, bagātinās astronautu maltīti lidojumā uz Marsu, kas vienā virzienā varētu ilgt septiņus mēnešus.
