Bankas kļūdas dēļ jauneklis notriec teju divus miljonus
Drīz pēc tam, kad austrālietis Luks Brets Mūrs pazaudēja darbu, viņš savā bankas kontā atklāja neierobežotu kredītu. Šo iespēju laist garām nevarēja.
“Tas var šķist neticami, bet es nemaz negrasījos savākt visu naudu no "St. George" bankas un neatdot parādu,” tagad saka Mūrs, kurš gaidījis, ka no bankas ar viņu sazināsies.
Gandrīz kā loterija
2010. gadā pirmajā nedēļā pēc atlaišanas Mūrs uztraucies, kā gan samaksās hipotekāro kredītu. Nomaksas datumā no viņa konta bija atvilkti 500 dolāru, un tā turpinājās gadu. Kaut arī informācija vēstīja par pārtēriņu, banka klusēja.
Un tad Mūrs piezvanīja savai kredītkompānijai un pajautāja, vai tā var norakstīt no viņa rēķina 5000 dolāru. Nekādu problēmu! Pēc pāris dienām viņš atkārtoja šo triku ar 50 000 dolāru. “Es biju šokā. Es atklāju, ka man ir pieeja praktiski neierobežotam kredītam. Drīz pēc tam es nopirku savu pirmo mašīnu – Alfa Romeo 156.”
Tai sekoja "Hyundai Veloster" – trīsdurvju auto ar stikla jumtu. Mūrs ar to aizbrauca uz Sidneju, lai par 36 000 dolāru nopirktu "Maserati". “Tas bija traks laiks. Man bija tikai 22 gadi, un es ne par ko neaizdomājos,” atzīst Mūrs, kurš bija tikko atguvies pēc smagas autoavārijas, pirmo reizi kļuvis par bezdarbnieku un pēc četru gadu attiecībām izšķīries ar draudzeni.
Sērfotāju paradīzē
Viņš gribēja sākt visu no jauna un pārcēlās uz Austrālijas Zelta krastu netālu no Brisbenas, mājvietu rodot par Sērfotāju paradīzi sauktā vietā. “Es darīju visu, ko dara lielākā daļā jaunu puišu, kam ir kaudze naudas, – ballējos un izklaidējos. Staigāju pa striptīzklubiem un tērēju simtiem tūkstošu dolāru meitenēm, alkoholam un tamlīdzīgi.”
Teju praktiskākais pirkums bija zvejas laiva. Mūrs nenoskopojās arī par bungu ādas membrānu ar dziedātājas Eimijas Vainhausas autogrāfu un basketbolista Maikla Džordana kreklu.
Katru reizi, kad Mūrs lūdza bankai naudu, necerot uz veiksmi, viņš to saņēma. “Mana māte sākumā domāja, ka es tirgoju narkotikas. Pēc tam kļuva skaidrs, ka es to nedaru. Bet vispār visi, kas bija man apkārt, ātri saprata, ka labāk nejautāt par manas naudas izcelsmi.”
Līdz ieradās policija
Mūrs Sērfotāju paradīzē atvēra savu veikalu un kļuva par vietējo slavenību, avīzes rakstīja, ka viņa guļamistaba atgādina Aladina alu, pilnu ar dārgumiem. No 2010. gada jūlija līdz 2012. gada augustam Mūrs no bankas konta noņēma teju divus miljonus – 1 988 535,25 dolārus. Prieki beidzās 2012. gada decembrī.
“Es sēdēju ar māti savā guļamistabā vecajā mājā Holburnā, un pēkšņi atskanēja klauvējiens pie loga. Kamēr aizgāju līdz durvīm, policija jau bija iekšā. Viņi piespieda manu māti pie sienas un sāka filmēt, gandrīz vai bāžot savu videokameru man sejā. Viņi bija tā apbruņoti, it kā es būtu vājprātīgs gangsteris.”
Mūru arestēja, nakti viņš pavadīja policijā, nākamajā dienā jaunekli izlaida pret drošības naudu. Izmeklēšana turpinājās vairāk nekā divus gadus, līdz 2015. gada aprīlī Mūru notiesāja uz četrarpus gadiem cietumā par finanšu līdzekļu iegūšanu krāpšanas ceļā.
Pats sev advokāts
“Cietumā bija šausmīgi. Tu esi tālu prom no ģimenes un ieslēgts kamerā 17 stundas diennaktī,” atceras Mūrs, kuram tomēr atkal paveicās – pēc pusgada viņš iznāca brīvībā. Vajadzēja atrast bezmaksas advokātu, jo bankas naudas straume vairs nebija pieejama, taču Austrālijā bezmaksas juridiskā sistēma ir slikti finansēta, un neviens negribēja uzņemties Mūra aizstāvību. Tad viņš pats ķērās pie lietas – izlasīja lērumu juridisko grāmatu un likumu, lai tiesā būtu pats sev advokāts.
Pēc dažām nedēļām puisi atbrīvoja – pēc Austrālijas likumiem viņam nebija jāinformē banka par notiekošo. “Tiesnesis sacīja, ka es esmu rīkojies negodīgi, bet mūsu sabiedrībā amorāla uzvedība nav iemesls ieslodzījumam cietumā,” teic Mūrs, kurš tomēr otrreiz šo afēru neatkārtotu.
Vērtīga mācība
“Notikušais bija trieciens manai dzīvei un ģimenei,” vīrietis atzīst, ka tas nav bijis vērts jautrības ar striptīzdejotājām un kokaīnu.
Tomēr viņš ir guvis ko vērtīgu – pievērsies tieslietām, studē jurisprudenci un pēc diviem gadiem kļūs par juristu krimināltiesībās. “Pusgads aiz restēm man deva unikālu sapratni par cietumu. Daudziem ieslodzītajiem vajadzīga palīdzība, nevis izolācija. Es gribu palīdzēt šiem cilvēkiem un censties atrast veidu, kā jaunu cietumu vietā novirzīt līdzekļus rehabilitācijai no narkotiku atkarības, konsultācijām un izglītībai.”
Kasjauns.lv/Foto: Facebook
