Ārlietu ministrs: NATO jāplāno aizsardzības spējas, rēķinoties ar Krievijas radīto apdraudējumu ilgtermiņā
NATO ir jāplāno atturēšanas un aizsardzības spējas, rēķinoties ar Krievijas radīto apdraudējumu ilgtermiņā, NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Sanāksmes dalībnieki diskutēja par NATO attiecībām ar Krieviju. Ministrs informēja NATO kolēģus par nesen no Krievijas pieteikto, bet nenotikušo raķešu šaušanas pārbaudi virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.
"Krievijas pieteiktās, bet nenotikušās raķešu šaušanas mācības Baltijas jūrā ir vērtējams kā Krievijas propagandas un iebiedēšanas elements. Uzbrukums Solsberijā, agresīva militārā spēka demonstrēšana no Krievijas puses rada izaicinājumus visos stratēģiskajos virzienos. Arī turpmāk aliansei ir atbilstoši jāplāno atturēšanas un aizsardzības spējas, rēķinoties ar Krievijas radīto apdraudējumu ilgtermiņā," uzsvēra Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs pauda pārliecību, ka attiecībās ar Krieviju ir jāturpina pašreizējā NATO politika - atturēšana un dialogs.
Sanāksmē notika arī diskusija par NATO Stabilitātes veicināšanas pasākumiem, kas ir dažādu NATO politiku un instrumentu kopums, kas tiek izmantots drošības stiprināšanai NATO kaimiņu reģionos. "Dienvidu sabiedroto bažas ir arī mūsu bažas, tādēļ turpināsim piedalīties drošību un stabilitāti veicinošās misijās," pauda ministrs.
Runājot par alianses atvērto durvju politiku, Rinkēvičs pauda atbalstu NATO Bukarestes samita lēmumam, kas noteic Gruzijas virzību ceļā par Alianses dalībvalsti. "Gruzija ir daudz paveikusi savā Eiropas Savienības un eiroatlantiskās integrācijas ceļā, rādot piemēru kandidātvalstīm," uzsvēra Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pauda vēlmi redzēt Ukrainas dalību iespējami augstā līmenī NATO samitā Briselē jūlijā. Ministrs pauda atbalstu NATO misijai Irākā.
