Hokinga pelni tiks apglabāti līdzās Darvina un Ņūtona kapiem 31. martā

“Tas ir tikai likumsakarīgi, ka Hokinga pelni tiks apglabāti netālu no citu izcilu zinātnieku kapa vietām,” uzsvēris Vestminsteras dekāns Džons Hols. 

Īzaks Ņūtons Vestminsteras Abatijā tika apglabāts 1727. gadā, bet Čārlzs Darvins 1882. gadā viņam līdzās. Arī citi slaveni zinātnieki apbedīti netālu. Nesenākie apbedījumi notikuši 1937. un 1940. gadā, kad Vestminsteras Abatijā tika apglabāti atomfiziķi – Ernests Raterfords un Džons Tomosns. 

Profesora, zinātnieka Stīvena Hokinga bēres notiks 31. martā Kembridžas Universitātes baznīcā. Tas būs privāts piemiņas pasākums, kurā piedalīties varēs Hokinga ģimenes locekļi un tuvākie draugi. 

Jauns.lv jau ziņoja, ka 76 gadu vecumā Anglijā miris izcilais zinātnieks, fiziķis un matemātiķis Stīvens Hokings. Viņš no dzīves mierīgi aizgājis miegā savās mājās Kembridžā. 

Stīvens Hokings dzimis Oksfordā un studējis kosmoloģiju gan tur, gan Kembridžā. Fizikā Stīvens Hokings pārsvarā nodarbojas ar teorētisko kosmoloģiju un kvantu gravitāciju. Būtiski ir viņa ieguldījumi melno caurumu izpētē un termodinamikā.  Hokings ļoti daudz pētījis singularitātes — laiktelpas vietas, kurās nedarbojas klasiskie fizikas likumi. Visplašāk pazīstamākais singularitātes veids ir melnie caurumi.  

21 gada vecumā Hokingam diagnosticēja amitrofāli laterālo sklerozi. Ārsti apgalvoja, ka viņš nenodzīvošot vairāk kā pāris gadu. Hokingam izdevās izdzīvot daudz ilgāk, lai arī, slimībai progresējot, viņš zaudēja spēju runāt un gandrīz nespēja pakustēties. Viņš pārvietojās un “runāja” ar īpašu datoru aprīkotā braucamkrēslā.