Ļitviņenko atraitne par Lielbritānijas atbildi spiega saindēšanā: "Spēlējot pēc Putina noteikumiem, jūs nekad neuzvarēsiet"

Nogalinātā bijušā Valsts Drošības komitejas (VDK) spiega Aleksandra Ļitviņenko atraitne Marina Ļitviņenko paudusi savu viedokli sarunā ar britu medijiem: "Viņas (Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja - red) reakcija bija daudz ātrāka un tiešāka nekā tad, kad norisinājās mana vīra lieta. Tagad mums ir lielāks Krievijas diplomātu skaits, kurus izsūtīs no valsts, salīdzinājumā ar mana vīra lietu. Es atceros četrus, bet tagad tie ir 23. Esmu pārliecināta, ka tie noteikti ir Krievijas drošībnieku cilvēki, bet tas nenozīmē, ka tagad Lielbritānijā būs drošāk. Es uzskatu, ka ir jādara daudz vairāk."

"Lielbritānija centās ievērot likumus, bet to, ko mēs saņemam no Krievijas, - tur nav nekādu likumu. Protams, Putina kunga, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vai kāda cita Putinam pietuvināta cilvēka reakcija nebūs tāda kā gaidām. Viņi teiks: un kas? Ko jūs mums padarīsiet? - Neko. Protams, ka Lielbritānijas valdībai jāievēro likumi. Nav nepieciešams spēlēt pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Putins, jo nekad neuzvarēsiet. Nevajag izrādīt arī vājuma pazīmes un to, ka pieņemat visu, kas notiek jūsu valstī," turpina Marina.

"Krievijā ir visa šī mediju propaganda. Ar to Putins mēģina pasargāt sevi no saviem pilsoņiem, vienkārši parādot, ka tie ir Rietumi, kuri vēlas, lai Krievija ir vāja. Tie ir Rietumi, kas nostājušies pret Krieviju, bet tā nav. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai piemērotu tiešas sankcijas, nevis pasakot, ka mēs ieviesīsim sankcijas pret Krieviju, jo to nekavējoties pavērsīs pret vienkāršajiem iedzīvotājiem," skaidro Ļitviņenko atraitne.

"Protams, tas kas notika ar Nikolaju Gluškovu, to nevar uzskatīt, ka tas bija dabiski. Tas ir sarežģīti. Ticu, ka policija pret lietu izturas nopietni, nevis kā parastu krimināllietu. Ceru, ka to izmeklēs un mēs uzzināsim vai viņu nogalināja, vai arī viņš mira dabīgā nāvē," pauž Marina.

1998. gada novembrī Ļitviņenko un citi Federālā drošības dienesta virsnieki publiski apsūdzēja savu priekšniecību krievu magnāta un oligarha Borisa Berezovska slepkavības pasūtīšanā. Ļitviņenko tika arestēts nākamā gada martā par pilnvaru pārsniegšanu, 1999. gada novembrī tika attaisnots, tomēr 2000. gadā apsūdzības tika atjaunotas. Kopā ar ģimeni viņš aizbēga uz Londonu, kur saņēma politisko patvērumu. Lielbritānijā Ļitviņenko strādāja par žurnālistu, rakstnieku un britu izlūkdienestos par konsultantu.

Ļitviņenko Lielbritānijā sarakstīja divas grāmatas, kurās apsūdzēja Krievijas slepenos dienestus Krievijas dzīvokļu sprādzienu organizēšanā un citos teroraktos. Tāpat viņš apsūdzēja Vladimiru Putinu krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības 2006. gada oktobrī pasūtīšanā.

2006. gada 1. novembrī Ļitviņenko pēkšņi saslima un tika ievietots slimnīcā pēc saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-210, kas izraisīja Ļitviņenko nāvi 23. novembrī. Pēc šī notikuma tika izraisītas vairākas teorijas par noindēšanu un nāvi.

Publiskā Ļitviņenko slepkavības izmeklēšanā 2016. gadā tika atklāts, ka to sarīkoja divi krievi, viens no tiem bija bijušais VDK miesassargs, kurš kļuvis par Krievijas parlamentārieti, kas bija daļa no operācijas, kuru, iespējams, pasūtīja Putins. Maskava visas apsūdzības ir noraidījusi.