EP deputāti aicinās valstis, kuras vēl nav to paveikušas, ratificēt Stambulas konvenciju
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 12.martā aicinās valstis, kuras vēl nav to paveikušas, ratificēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju, informēja EP Informācijas birojā.
Debatēs ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības (ES) Padomi deputāti, domājams, aicinās arī pārējās valstis – tostarp Latviju – pēc iespējas ātrāk ratificēt konvenciju, skaidroja birojā.
Līdz šim tikai 17 ES valstis ratificējušas Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. To ratificējušas Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija.
Stambulas konvencija – visaptverošākais starptautiskais līgums vardarbības pret sievietēm novēršanai – tika pieņemta 2011.gadā. Tā stājās spēkā 2014.gada augustā, bet ES to parakstīja 2017.gada jūnijā.
Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.
Vienlaikus vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauduši atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības "Musica Baltica" vadītāja Solvita Sējāne un citi.
