Pirmo reizi pēc masu slaktiņa Breivīks paziņo, ka izdarīto nožēlo

Breivīks esot uzrakstījis vēstuli cietuma administrācijai, kurā paudis, ka nožēlo masu slepkavību. Izdevums "Vardens Gang" ironizē, ka gadījumā, ja terorists tik tiešām slepkavošanu nožēlo, tad tā esot "viena no pasaules vēsturē visātrākajām morālajām atlabšanām".

Breivīka vēstules saturu šobrīd pēta Norvēģijas cietuma vadība. Šī gan nav pirmā viņa vēstule, kurā pausts kaut kas līdzīgs nožēlai; pirmo viņš sacerēja pērnā gada martā, kad apelācijas kārtībā Norvēģijas tiesa noraidīja ieslodzītā Breivīka žēlabas par cilvēktiesību pārkāpumiem cietumā - viņa sūdzība bija saistīta ar soda izciešanu vieninieka kamerā (kamera gan vairāk līdzinās komfortablai istabiņai). Toreiz tiesai izdevās pierādīt, ka cilvēka tiesības netiek pārkāptas.

Izdevumam "Verdens Gang" psihiatrs Randi Rozenkvists komentē, ka ilgstoši vērojis ieslodzītā uzvedību, un šobrīd jau varot teikt, ka Breivīgs ir "nekaitīgs" komunikācijā ar citiem ieslodzītajiem, vienlaikus ir par agru uzskatīt, ka Breivīkā parādījušās empātijas jūtas, līdzjūtība vai nožēla par viņa dzēstajām dzīvībām.

Tā, piemēram, tiesā 2012. gadā Breivīks paziņoja, ka viņam žēl, ka neizdevās nogalināt vēl vairāk cilvēku.

Kā zināms, Anderss Bērings Breivīks sarīkoja vienu no pasaulē traģiskākajiem masu slaktiņiem, uz Ūteijas salas Norvēģijā nošaujot 77 cilvēkus - viņu vidū bija daudzi pusaudži, kuri tur piedalījās politiskas ievirzes konferencē.