Pasauli satriec sirdi plosoši kadri ar polārlāča ciešanām Kanādā

Kasjauns.lv

Pasauli šajās dienās satriecis kāds dabas pētnieka un "National Geographic" fotogrāfa publicēts video, kurā redzams izkāmējis ledus lācis, kurš ir tuvu bada nāvei.

Pasauli satriec sirdi plosoši kadri ar polārlāča c...

Polārlāča ciešanas Kanādas Arktiskajos reģionos

Video uzņemts Kanādas Arktiskajos reģionos, asi ilustrējot katastrofu, ko rada klimata pārmaiņas. Kadros redzams, kā leduslācis klīst pa neapledojušu lauku un izmisīgi lūko pēc kāda kumosa, ko apēst. Galu galā viņš nonāk līdz atkritumu urnām, kuras tur novietotas inuītu zvejnieku vajadzībām, rakņājas tajās un beigās kaut ko arī atrod.

Fotogrāfs Pols Niks, publicējot šo video no Bafina salām, vēstī, ka visa viņa komanda knapi varēja valdīt asaras, kad dokumentēja šos kadrus.

My entire @Sea_Legacy team was pushing through their tears and emotions while documenting this dying polar bear. It’s a soul-crushing scene that still haunts me, but I know we need to share both the beautiful and the heartbreaking if we are going to break down the walls of apathy. This is what starvation looks like. The muscles atrophy. No energy. It’s a slow, painful death. When scientists say polar bears will be extinct in the next 100 years, I think of the global population of 25,000 bears dying in this manner. There is no band aid solution. There was no saving this individual bear. People think that we can put platforms in the ocean or we can feed the odd starving bear. The simple truth is this—if the Earth continues to warm, we will lose bears and entire polar ecosystems. This large male bear was not old, and he certainly died within hours or days of this moment. But there are solutions. We must reduce our carbon footprint, eat the right food, stop cutting down our forests, and begin putting the Earth—our home—first. Please join us at @sea_legacy as we search for and implement solutions for the oceans and the animals that rely on them—including us humans. Thank you your support in keeping my @sea_legacy team in the field. With @CristinaMittermeier #turningthetide with @Sea_Legacy #bethechange #nature #naturelovers This video is exclusively managed by Caters News. To license or use in a commercial player please contact info@catersnews.com or call +44 121 616 1100 / +1 646 380 1615”

A post shared by Paul Nicklen (@paulnicklen) on Dec 5, 2017 at 8:52am PST

Lācis nav vecs, taču, visticamāk, viņš drīz vien nomira. "Tā izskatās bads. Muskuļu atrofija. Enerģijas trūkums. Tā ir lēna, sāpīga nāve," raksta Niklens.

Šo kadru autori iezīmē tiešu klimata pārmaiņu saistību ar lāča likteni. "Temperatūra kāpj un ledus jūrā kūst, polārlācis zaudē pieeju savam galvenajam diētas elementam - roņiem. Izbadējušies, uz spēka izsīkuma robežas viņi ieklīst cilvēku teritorijās, lai atrastu pārtiku," viņš stāsta.

Cilvēki gan pārmeta pētniekiem, vaicājot - kāpēc viņi neglāba lāci, uz ko Niklens atbildēja: "Protams, ka tas mums ienāca prātā. Bet nav tā, ka es staigāju apkārt ar trankvilizatoru pistoli un 180 kilogramiem roņu gaļas." Tāpat polārlāču barošana Kanādā ir nelikumīga.

Pētnieks paskaidro, ka runa nav par šī viena lāča glābšanu, bet gan briesmām, kas draud visai sugai. "Patiesība ir vienkārša - ja zeme turpinās sasilt, mēs pazaudēsim lāčus un visu polāro ekosistēmu."

Jānorāda, ka dabas pētnieki jau 2015. gadā klimata pārmaiņas nosauca par galveno draudu 26 000 polārlāču populācijai. Pētnieki lēš, ka līdz 2050. gadam suga saruks par 30%.

Klimata pārmaiņu rezultātā ledus jūrā, kas ir tik nepieciešams lāčiem medībām, atpūtai un vairošanai, pavasaros izkūst ātrāk, bet rudeņos sasalst vēlāk.