Pa Krustu kalnu Lietuvā naktīs un rītausmā klīstot spoki
Tikai 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas – leģendām apvītajā Krustu kalnā pie Šauļiem pa naktīm klīstot pagānu rēgi, bet rītausmā notiekot mistiskas mūku procesijas, vēsta senas leģendas. Ar īstiem spokiem gan neviens nav sastapies, bet tūkstošiem ceļotāju arī no Latvijas ikgadu apmeklē mistisko Krusta kalnu.
Varbūt arī kādam izdosies tur sastapties ar seno auru vai sastapt brīnumainu piedzīvojumu.
Krustu kalns Lietuvā
12 kilometrus no Šauļiem atrodas slavenais Krustu kalns, kurā jau vairāk nekā 180 gadus ticīgie uzstāda dažāda lieluma krustus – ...
12 kilometrus no Šauļiem atrodas slavenais Krustu kalns, kurā jau vairāk nekā 180 gadus ticīgie uzstāda dažāda lieluma krustus – sākot no monumentāliem tēlniecības darbiem un beidzot ar nelieliem amuletiem. Neviens īsti nezina, cik krustu kalnā uzstādīts – tos ir neiespējami saskaitīt. To skaits tiek lēsts ap 200 000. Krustu kalns ir 8-10 metru augsts un 40 – 50 metru plats. Šeit ir redzami krusti un krustiņi no vairākām pasaules vietām - gan tūristu atvesti un rokām taisīti, gan kādam par godu novietoti, jo pilnīgi viesiem ir iespēja šeit atstāt savu krustiņu, vēsta Šauļu tūrisma informācijas centra informācija.
Mistiskie spoku stāsti
Krustu kalna vēsture meklējama ļoti tālā pagātnē. Viduslaikos Krustu kalna vietā esot bijusi pagānu - zemgaļu pils, kas bijusi celta no koka, kuru vācu krustneši 1348. gadā sīvā kaujā nodedzinājuši. Kaujā kritušos apglabājuši un virs apbedījumiem uzbēruši kurgānu – tagadējo Krustu kalnu. Teikas vēsta, ka pa naktīm kalnā klīstot nogalināto pagānu rēgi.
Savukārt kāda cita leģenda vēsta, ka savulaik kalna vietā bijis dievnams. Lielas vētras laikā tajā iespēris zibens un baznīca ar visiem tajā esošajiem nogrimusi zemē. Rītausmā no pazemes pieceļoties mūki un pa kalnu dodas mistiskā procesijā. Lietuviešu vēsturnieks Viļus Purons „BBC Travel” saka: „Gadsimtu laikā te cilvēkiem esot parādījušies svētie, spoki, notikuši dažādi brīnumi”.
Vispopulārākā teika par Krustu kalnu vēsta: „Kādam kalna pakājē dzīvojošam tēvam bijusi mīļotā meita, kura pēkšņi smagi saslimusi. Kad meita jau bija uz nāves gultas, tēvam sapnī parādījusies kāda sieviete (Dievmāte), kura teikusi, ka pakalnā jāuzstāda krusts, tad meita izveseļosies. Rīta agrumā tēvs devās uzstādīt krustu. Kad viņš atgriezās mājās, tēvu uz sliekšņa sagaidīja pilnībā izveseļojusies meita. Krusts viņu izdziedināja! Tas pierāda, cik liels ir krusta un lūgšanu spēks”.
Pirmais krusts uzstādīts, godinot cīnītājus pret krievu imperiālistiem
Par sakrālu vietu Krustu kalns kļuva 19. gadsimtā. Pirmie krusti šeit uzstādīti 1831. gadā, pieminot poļu un lietuviešu sacelšanās laikā pret krievu carismu kritušos, jo tolaik cara valdība neļāva pienācīgi pagodināt kritušo sacelšanās dalībnieku kapus.
Cita versija apgalvo, ka daudz krustu uzradās pēc 19. Gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Krusta pilskalnā it kā parādījusies Vissvētākā Jaunava Marija ar zīdaini Jēzu, kura pamudinājusi cilvēkus šajā vietā likt krustus.
Padomju laikā Krustu kalnu mēģināja nolīdzināt ar buldozeriem, bet tas neizdevās. Par spīti varām un ateistu pretestībai, kā arī vairākiem ugunsgrēkiem (pēdējais notika šī gada aprīlī) Krustu kalns ir pastāvējis gadu desmitiem un joprojām liecina par cilvēku ticības spēku. Jāteic, ka tagad uz Krustu kalnu nedodas tikai kristieši. Starp krustiem var atrast arī jūdaisma simbolus un citātus no Korāna.
Krustu kalns ir „tautas īpašums” – uz to nepretendē ne valsts, ne pašvaldība, ne baznīca. To apmeklēt un tur uzstādīt krustu var jebkurš. Savukārt par kalna uzturēšanu kārtībā rūpējas netālu esošais franciskāņu klosteris un Šauļu pašvaldība.
