Stāstā par okeānā 5 mēnešus dreifējušām sievietēm daudz pretrunu. Iespējams, dāmas melo

Tomēr tagad atklājies, ka viss varētu nebūt tik rožaini, kā sākotnēji izskanējis. Proti, stāstā par teju pusgadu ilgu dreifēšanu vienām okeānā atklājušās vairākas nesakritības.

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka 25.oktobrī ASV jūras flotes puiši izglāba 60 gadus veco Dženiferu Apelu, viņas ceļabiedreni Tašu Fujabu un abu suņus. Viņas savu ceļojumu ar burulaivu sāka pavasarī no mājām Honolulu. Mērķis bijis sasniegt Taiti.

Taču 30.maijā laivai apstājies dzinējs, un kopš tā brīža sievietes vienkārši dreifējušas okeānā, cenšoties arī saukt pēc palīdzības, taču tā arī nav tikušas sadzirdētas, kā arī ne reizi savā tuvumā nav manījušas nevienu citu kuģi, kas varētu izglābt.

Tiktāl abu sieviešu stāsts.

ASV militārās struktūras ļoti lepojās ar šo sieviešu izglābšanu, aizkustinošo vēsti izplatot pat oficiālajās vietnēs. Taču tagad kļuvis zināms, ka stāstā ir daudz nesakritību un pretrunu, kas varētu norādīt uz to, ka ceļotājas, iespējams, melojušas. Popularitātes vai sensācijas vārdā - nav skaidrs.

ASV Krasta apsardzes priekšnieks Skots Karrs norāda uz vairākām neskaidrībām. Pirmkārt, nekad nav tikusi ieslēgta avārijas bāka, kas uz laivas gan bijusi. Ceļotāja Apela šo faktu paguvusi izskaidrot: viņas nav jutušas tiešus draudus savām dzīvībām, lai to iedarbinātu. 

Karrs pastāstīja, ka jūnijā (proti, nākamajā mēnesī pēc tam, kad dzinējs it kā apstājies) ar laivu sazinājusies Taiti krasta apsardze. Ceļotājas dispečeram teikušas, ka ar viņām viss ir kārtībā un nākamajā dienā viņas grasās nonākt krastā. Tas nesaskan ar dāmu iepriekš pausto, ka viņas bijušas izmisumā, jo nu jau bijis ne tikai apstājies motors, bet arī buras nestrādājušas kā nākas. 

Tāpat šaubas par stāsta patiesumu rada fakts, ka ceļotājas iepriekš sacīja: trīs dienas pēc izkuģošanas no piestātnes Honolulu viņas iekļuvušas biedējošā vētrā. ASV Meteoroloģiskā dienesta arhīvs rāda, ka nekādu vētru tobrīd Havaju salu reģionā nebija. 

Sievietes arī sacīja, ka jau īsi pēc ceļojuma sākšanas bija pārdomājušas un grasījušās doties atpakaļ, taču nebija varējušas atrast jahtu pietauvošanai piemērotu ostu. Arī tā nav taisnība - tādu ir daudz, norāda Skots Karrs. 

Jautājumus rada arī Apelas un Fujabas tālākā maršruta izvēle. Tā vietā, lai turpinātu mēģināt atrast kādu ostu Havaju salām, dāmas devās Kuka salu virzienā, kas atrodas 1500 kilometru attālumā un visnotaļ tālu no Taiti, kas, kā iepriekš izskanēja, bijis viņu mērķis. 

Abas dāmas jau plāno nākamo "tripu"

Otrdienas vakarā vietne People.com ziņo, ka Apela un Fujaba jau plānojot nākamo ceļojumu. Tam vajadzētu notikt pavasarī. "Mēs joprojām neesam redzējušas vismaz 20 000 salu okeānā, un maijs varētu būt labs sākums jaunam ceļojumam," sacījusi Apela. Viņa atgādina, ka "nelaimīgajam" kuģojumam abas ar draudzeni gatavojušās teju gadu, bet nākamā ceļojuma plānošana aizņemtu kādu mēnesi. Tagad viņas gan būšot gudrākas un, piemēram, pārtiku, kas ierasti būtu paredzēta 1 mēnesim, tālredzīgi saplānos vismaz sešiem mēnešiem. 

Kāds bija sākotnējais stāsts

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka 25. oktobrī no ilgstošas dreifēšanas okeāna ūdeņos izglābtas divas amerikānietes, kuras šī gada pavasarī devās braucienā no savām majām Honolulu (Havaju salas) ar mērķi aizkuģot līdz Taiti. Diemžēl pēc laivas dzinēja problēmām 30.maijā piedzīvojums sievietēm izvērtās pavisam citāds.

Dženifera Apela un Taša Fujaba ceļojumā devās ar motorizētu burulaivu. Uz klāja bija viņas un abu divu suņi, vēsta "America's Navy". 

30.maijā sliktos laikapstākļos laivai apstājās dzinējs, taču ceļotājas turpināja braucienu, izmantojot buras vien. Burājušas divus mēnešus, sievietes saprata, ka Taiti kļūst arvien grūtāk sasniedzams mērķis, un sāka saukt pēc palīdzības.

Kā vēsta amerikāņu militāro notikumu vietne, Apela un Fujaba briesmu signālus raidījušas katru dienu, taču tuvumā neatradās neviens cits kuģis vai krasta stacijas, kas tos uztvertu un steigtos palīgā. 

24. oktobrī nelaimīgās ceļotājas pamanīja Taivānas zvejas kuģis - apmēram 900 jūdžu uz dienvidaustrumiem no Japānas. Sadarbojoties trim dažādiem dienestiem starp Japānu, Ķīnu un koordinācijas centru Honolulu, sākās sieviešu un viņu suņu izglābšanas darbi. 

Amerikāņu kuģis "Ashland" pie viņām ieradās nākamās dienas rītā pl.10.30 pēc tam, kad bija traucies turp lielā ātrumā. Pēc trim stundām gan abas sievietes, gan viņu suņi bija laimīgi izglābtas. 

"Esmu ļoti pateicīga, ka viņi [apkalpe, amerikāņu flotes puiši] strādā mūsu valstī. Ieraugot viņus pie horizonta tuvojoties, manā sejā bija lepnums un smaids," vēlāk notikušo komentēja 60 gadu vecā ceļotāja Apela. 

Viņa arīdzan pastāstīja, ka varējušas tik ilgi dreifējot izdzīvot tālab, ka uz kuģa bijušas ūdens attīrīšanas iekārtas, kā arī pietiekami pārtikas krājumi, ar kuriem varētu iztikt pat gadu bez piestāšanas kādā krastā. Abas sievietes ēda galvenokārt rīsus, makaronus un auzas, lielākoties sauso preču veidā.

Uz ASV kuģa ceļotājas sagaidīja komandieris Stīvens Vasons, kurš paskaidroja, ka "ASV jūras kara flotes spēks tiek izmantots ikvienā gadījumā, kad kāds nokļūst nelaimē jūrā.