Manala brauca ar auto Saūda Arābijā vēl tad, kad "tas nebija stilīgi". Un tāpēc ļoti cieta

Saūda Arābija ir vienīgā valsts pasaulē, kur sievietēm nav atļauts vadīt automašīnu. Šis aizliegums tika uzskatīts par sieviešu apspiestības simbolu šajā valstī, un tas tiek atcelts pēc gadiem ilgas sieviešu tiesību aktīvistu pretestības.

Pasaulē plašu atpazīstamību iemantojusī al Šarifa arī ir viena no aktīvistēm, kura ignorēja šo likumu un vairākkārt pat nonāca cietumā.

Kā tas sākās? 

Vienu vakaru al Šarifa bija ceļā uz mājām no ārsta apmeklējuma, taču nevarēja atrast taksometru. Vīrieši no garām braucošām automašīnām viņu kaitinājuši, apsaukājuši un izsekojuši, al Šarifa bija satriekta. 

Al Šarifa Apvienotajos Arābu Emirātos bija ieguvusi autovadītājas apliecību, tāpat viņai piederēja automašīna, kuru viņa nopirka, kad vēl bija precējusies un varēja atļauties algot šoferi. 

"Kāpēc man jācieš pazemojums? Kāpēc es nevaru vadīt, ja reiz man ir tiesības un automašīna? Kāpēc man jālūdz kolēģiem vai brālim aizvest mani, vai jāmeklē šoferis, lai tas vadītu manu auto" - viņa savulaik retoriski vaicāja. 

2011. gadā al Šarifa pievērsa pasaules uzmanību, "YouTube" ievietojot video ar to, kā viņa vada auto. Ierakstu pirmās dienas laikā noskatījās 700 000 cilvēku. Tā rezultātā aktīviste nedēļu pavadīja prusaku pilnā cietumā. Apsūdzības bija par “braukšanu, esot sievietei”. No tā cieta arī Al Šarifu ģimene. Attieksme pret viņiem bija tik negatīva, ka vecāki un brālis nolēma pamest valsti. 

Al Šarifa trīs mēnešus darba dēļ pavadīja ASV, kur aptvēra, cik patiesībā apspiestas ir sievietes viņas valstī. Amerikā viņa pārtrauca valkāt hidžabu, to viņa uzlika atpakaļ tikai Saūda Arābijā, kur sievietes izjūt neskaitāmus ierobežojumus, taču aizliegums sēsties pie stūres pēc al Šarifas domām ir viskaitinošākais. "Es ticu, ka tad, kad sievietes manās valstīs sēdīsies pie stūres, tas palīdzēs viņām būt brīvākām," viņa teica. 

Dzīvot bez automašīnas Saūda Arābijā ir kā būt bez rokām, jo tur nav tādas kājāmgājēju kultūras, līdz ar to - arī ērtas un drošas infrastruktūras, kā arī atbilstoša un efektīva sabiedriskā transporta. "Tas [atļauja vadīt automašīnu] nozīmēs, ka sievietes varēs iziet no mājām, viņām nebūs jāgaida šoferis," viņa savulaik skaidroja. 

"Man ir 38 gadi, esmu divu dēlu māte, es pati maksāju savus rēķinus, bet likuma izpratnē es esmu bērns. Es nevaru neko. Man ir jāiet pie sava tēva, lai varētu tikt pie pases. Tas ir nežēlīgi!" - sacīja Al Šarifa. \

Vīriešu pasaules noteikumi 

Drosmīgā cīnītāja uzauga, ievērojot vīriešu likumus. "Viņi teica, ka seju aizsegšanas mērķis ir izdabāt Dievam, bet, aizsedzot sievietes seju, viņas kļūst neredzamas. Viņas pazaudē identitāti. Tam nav nekāda sakara ar ticību, tas ir par sievietes ķermeņa kontrolēšanu," sacīja al Šarifa, kura cīnās arī pret striktajiem ģērbšanās noteikumiem sievietēm. 

Lai pievērstu pasaules uzmanību problēmai, aktīviste savulaik uzrakstījusi grāmatu "Uzdrīkstējusies braukt", kurā viņa raksta: "Esmu lepna par savu seju. Es to neapsegšu. Ja tas tevi uztrauc, neskaties. Ja tu jūties pavedināts, tikai skatoties uz to, tad tā ir tava problēma. Tu nevari mani sodīt, jo nespēj kontrolēt sevi." 

Tolaik al Šarifas līdzgaitnieki, gan sievietes, gan vīrieši, brīdināja viņu nerakstīt grāmatu, taču lielākā daļa jaunās paaudzes pārstāvju viņu atbalsta. "Viņa saka to pašu, ko es. Beidzot es nejūtos vientuļa. Cik ilgi mēs viens otru kušināsim?" izteicās kāda jauniete. 

Al Šarifa tikmēr cer, ka Rietumvalstu valdībām būtu vairāk jāiesaistās šajos jautājumus, tomēr piebilst: "Tu nevari lūgt tiesības, ja tu netici, ka tev tās ir. Sievietēm vajag ticēt, ka viņas ir pelnījušas vienlīdzību attieksmi un iespēju būt pilnvērtīgām savas valsts pilsonēm." 

Ciešanu pilnā cīņa

Savas cīņas laikā al Šarifa zaudēja darbu un aizbildniecību pār savu dēlu, viņai arī tika liegta atļauja apprecēties ar Brazīlijas pilsoni, tāpēc pāris devās uz Dubaiju un nosvinēja kāzas tur. Tagad abi dzīvo Austrālijā, bet savu 12 gadus veco dēlu aktīviste satiek vien dažas reizes gadā. 

Viņai ir vēl viens 2 gadus vecs dēls, kurš nekad nav saticis savu pusbrāli. "Es gribu atpakaļ uz Saūda Arābiju, protams, es gribu. Es gribu, lai mani bērni aug kopā. Es savulaik cerēju, ka valdība dažu mēnešu laikā atzīs manu laulību, bet nu jau pagājuši pieci gadi. Tā ir - būt aktīvistam manā valstī. Laipni lūgti Saūda Arābijā..."

Uzzinot šos jaunumus, viņa tvīto: "Es atvainojos, ka neceļu klausuli. Esmu asarās, runājot ar savu dēlu. Es zinu, ka abi mani dēli drīz būs zem vienām debesīm..."

Spriežot pēc kāda cita ieraksta, al Šarifa šo panākumu uzskata tikai par daļu no cīņas, nākamais darbu sarakstā ir panākt, lai sievietei nevajadzētu vīriešu dzimuma aizbildni, proti, sievietēm Saūda Arābijā dažādu jautājumu kārtošanā jāsaņem savu tēvu, vīru vai dēlu atļauja. 

Saūda Arābijā "iestājas" 21. gadsimts

Dekrēts par aizlieguma atcelšanu, kas var sadusmot reliģiski konservatīvās aprindas, ir daļa no kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu centieniem, kuru mērķis ir pielāgot Saūda Arābiju pēcnaftas laikmetam un uzlabot valsts globālo reputāciju cilvēktiesību jomā.

"Ar karalisko dekrētu tiks ieviestas ceļu satiksmes noteikumu normas, tai skaitā autovadīšanas tiesību izsniegšana gan vīriešiem, gan sievietēm," vēstīja ziņu aģentūra "Saudi Press Agency". Tā piebilda, ka dekrēts stāsies spēkā no 2018.gada jūnija.

Saūda Arābijā, kas ir teokrātiska islāma monarhija ar šariāta likumiem, konservatīvie garīdznieki bija dažādi attaisnojuši šo aizliegumu. Viens no viņiem apgalvoja, ka autovadīšana kaitējot sieviešu olnīcām, izraisot neizpratnes un pat smieklu šalti starptautiskajā sabiedrībā.