Polija piemin 78.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma

Prezidents Andžejs Duda piedalījās piemiņas ceremonijā Veluņā, Polijas pilsētā, kas 1939.gada 1.septembrī plkst.4.40 pirmā tika pakļauta nacistiskās Vācijas gaisa uzlidojumam.

Savukārt premjerministre Beāta Šidlo kopā ar citām amatpersonām, kuru vidū bija arī Senāta spīkers Staņislavs Karčevskis, nacionālā drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs un Gdaņskas mērs Pāvels Adamovičš, piedalījās piemiņas ceremonijā Vesterplates pussalā.

Uzrunājot ceremonijas dalībniekus Veluņā, Duda uzsvēra, ka svarīgi nepieļaut aizmiglot patiesību par Otro pasaules karu.

Viņš piebilda, ka notikumus pirms 78 gadiem ir svarīgi atcerēties tāpēc, lai "zinātu un atcerētos, kurš bija upuris un kurš - slepkava".

Duda arī norādīja, ka poļiem "jābūvē stipra valsts, lai karš neatkārtotos".

"Šī valsts jābūvē ar jaunatnes spēku," norādīja prezidents. "Viņiem jāmāca patriotiskās vērtības un jāstāsta patiesība par Polijas vēsturi. Nepieciešams viņiem nodot garu, kas pagātnē mums ļāva kā nācijai pārdzīvot visgrūtākos laikus."

Veluņā piemiņas ceremonija notika vietā, kur 1939.gadā atradās slimnīca, kuru sagrāva pirmās Otrā pasaules kara bumbas, nogalinot gandrīz 1200 civilpersonu.

Tikmēr Gdaņskā piemiņas ceremonija tradicionāli sākās plkst.4.45, brīdī, kad 1939.gada 1.septembrī vācu līnijkuģis "Schleswig-Holstein" radīja pirmos šāviņus uz Vesterplates pussalu, kur toreizējās Dancigas brīvpilsētai piederošajā teritorijā bija izvietots neliels poļu garnizons.

Kā ierasts, šajā brīdī atskanēja sirēnu kaukšana, bet pēc tam pie pieminekļa Vesterplates aizstāvjiem tika nodziedāta Polijas himna.

Ceremonijas laikā Šidlo norādīja, ka nedēļu ilgā Vesterplates aizstāvēšana pret divdesmitkārtīgo vācu pārspēku ir simbols "poļu nācijas vienotībai, varonībai un patriotismam".

Viņa arī atgādināja, ka Otrais pasaules karš prasīja sešu miljonu Polijas pilsoņu dzīvības, bet pati valsts tika pilnībā sagrauta.

Otro pasaules karu ievadīja 1939.gada 23.augustā nacistiskās Vācijas un lielinieciskās Padomju Savienības parakstītais bēdīgi slavenais Molotova-Ribentropa pakts, ar ko abi slepkavnieciskie režīmi vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.

Jau pēc nedēļas nacistiskā Vācija uzbruka Polijai.

Taču jau 17.septembrī Polijai, kas bija iesaistīta nevienlīdzīgā cīņā ar vāciešiem, no Austrumiem uzbruka arī PSRS armija. Tūkstošiem poļu gūstekņu, kas krita Sarkanās armijas gūstā, lielinieki 1940.gada pavasarī noslepkavoja, un šis noziegums kļuvis pazīstams kā Katiņas slaktiņš.

Taču 1941.gadā nacistiskās Vācijas vadonis Hitlers uzbruka arī savam līdzšinējam sabiedrotajam, un tas noveda pie tā, ka Rietumu sabiedroto aliansei pievienojās arī lielinieciskā Padomju Savienība.

Šīs piespiedu alianses uzvara Otrajā pasaules karā un nacistiskās Vācijas sagrāve Polijai tomēr brīvību nenesa, jo tās teritoriju atkal okupēja PSRS, kas uzspieda poļiem komunistisku marionešu valdību, no kuras poļi spēja atbrīvoties tikai pēc pusgadsimta.