Ukrainā gāzti visi ļeņini, Amerikai tas vēl priekšā
Tas nav joks – kamēr Ukraina ir atbrīvojusies no visiem Ļeņina pieminekļiem un citiem komunisma simboliem, izņemot okupēto Donbasu un Krimu, Amerikas Savienotajās Valstīs ar to vēl jātiek galā.
Ukrainā Ļeņina statuju pārveido par Dārtu Veideru
Sietlas mērs Eds Marejs aicina demontēt ne tikai pieminekli karavīriem, kas ASV pilsoņu karā cīnījās par Konfederāciju un verdzību, bet arī Ļeņina statuju. Šie monumenti, pēc mēra vārdiem, ir varmācības un naida simboli.
Suvenīrs no Čehoslovākijas
Abi pieminekļi gan atrodas uz privātiem zemes gabaliem, taču nav aizslēpti aiz augstiem žogiem un ir labi redzami. Bez īpašnieku piekrišanas pilsēta nav tiesīga tos novākt.
Marejs uzsver, ka ļeņineklis “rada elku no autoritārā padomju režīma dibinātāja”. “Mums nekad nav jāaizmirst sava vēsture, bet mums nav arī jāgodā tie, kas pastrādāja smagus noziegumus un centās sašķelt mūs, balstoties uz to, kas mēs esam un no kurienes nākam,” paziņojis mērs.
Piecus metrus augstā Sietlas Ļeņina statuja izgatavota bijušajā Čehoslovākijā. Pēc padomju režīma sabrukuma pieminekli novāca, un vēlāk to nopirka amerikāņu skolotājs Lūiss Kārpenters. Kopš 1995. gada statuja izlikta pārdošanā, bet gribētāji nav atradušies.
Ņujorkā Ļeņins jau novākts
Pērn Ņujorkā no dzīvojamā kompleksa, iesaukta par Sarkano laukumu, jumta demontēja teju piecarpus metrus augstu Ļeņina statuju, kas tur bija slējusies 22 gadus. Namu par 100 miljoniem dolāru nopirka firma Dermot Company, kas nevēlējās uz sava īpašuma redzēt buržuju naidnieku.
Pieminekli izveidoja padomju skulptors Jurijs Gerasimovs, taču PSRS sabruka, pirms to paspēja uzstādīt. Vēlāk statuju kādā Piemaskavas vasarnīcā atrada viens no Sarkanā laukuma līdzīpašniekiem un pārveda uz ASV.
Amerikā godināts Francijas nodevējs
Ņujorkas mērs Bils de Blasio apņēmies 90 dienu laikā atbrīvot pilsētu no “naida simboliem” pēc asiņainajiem notikumiem Šarlotsvilā Virdžīnijā.
Šeit pašvaldība nolēmusi pārvietot uz muzeju konfederātu ģenerāļa Roberta Lī pieminekli. Pilsētā uz protestiem ieradās simtiem balto rasistu, un viens no viņiem, divdesmit gadus vecs Hitlera apjūsmotājs, ar auto ietriecās pretējās nometnes pūlī. Dzīvību zaudēja 32 gadus veca sieviete, ievainojumus guva 19 cilvēki.
Ņujorkā plānots izveidot darba grupu no ekspertiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kas izlems, kuri tad pilsētā ir naida simboli. Pēc mēra domām, vienai no pirmajām jāpazūd piemiņas plāksnītei Brodvejā Francijas maršalam Anrī Filipam Petēnam. Pirmā pasaules kara laikā viņš bija varonis, bet vēlāk kļuva par nodevēju, kurš vadīja Hitleram lojālo Višī režīmu.
Tāpat kārta pienāks konfederātu ģenerāļiem Robertam Lī un Tomasam Džeksonam, kuru statujas jau gadu desmitiem slejas Bronksas koledžas Dižo amerikāņu slavas zālē. “Ir daudz citu diženu amerikāņu, tostarp no Ņujorkas, kuri pelna vietu šajā zālē un bez šiem konfederātiem,” izteicies Ņujorkas pavalsts gubernators Endrū Kuomo.
Taču dienvidu štatos joprojām ir aptuveni 700 konfederātu pieminekļu.
Portāls Kasjauns.lv jau vēstīja, ka Ukrainas valdības kontrolētajā valsts teritorijā vairs nav palicis neviens Ļeņina piemineklis, intervijā tīmekļa medijam "Liga.net" apliecināja Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta direktors Volodimirs Vjatrovičs.
Valsts dekomunizācijas procesa ietvaros "demontēti 2389 pieminekļi, no tiem 1320 ir Ļeņina pieminekļi", sacīja amatpersona. "Atbilstoši mūsu informācijai pilsētās Ukrainas kontrolētajā teritorijā Ļeņina pieminekļu vairs nav."
Kopumā Ukrainas dekomunizācijas process ir gandrīz vai pabeigts, atzina Vjatrovičs.
Ir pārdēvēti 52 000 ielu, 987 apdzīvotas vietas, arī 32 pilsētas, kas bija nosauktas PSRS partijas un valsts darbinieku, kā arī komunistu režīmam svarīgu notikumu vārdos.
Līdzšinējos nosaukumus saglabājuši tika Dņepropetrovskas un Kirovhradas apgabali. To pārdēvēšanai ir nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, viņš piebilda.
"Dekomunizācijā svarīgs ir ne tikai rezultāts, lai no Ukrainas kartes, no ielām un laukumiem pazustu visi ļeņini un dzeržinski. Svarīgs ir process. Lai cilvēki iemācītos pastāvīgi formulēt kaut kādas prasības, apvienoties un tās aizstāvēt," skaidroja Vjatrovičs.
Dekomunizācija ir arī nacionālās drošības jautājums, rezumēja amatpersona.