Pastkastīte uz durvīm ir tikai dekorācija jeb - 10 neparasti fakti par britu premjeru mājām Dauningstrītā

1. Tagadējo adresi nams ieguva pirms nepilniem 240 gadiem, agrāk tam bija piektais numurs. Tagadējā izskatā Dauningstrīta veidojās no 1682. līdz 1684. gadam, kad karalis Karls II diplomātam un spiegam baronam Džordžam Dauningam uzdāvināja zemes gabalu karaļa Vaitholas pils apkaimē. Daunings jaunajā īpašumā ātri un lēti uzcēla 15–20 mājas. Tagadējai premjera rezidencei desmito numuru piešķīra 1779. gadā.  

2. Rezidences durvis ne vienmēr bijušas melnā krāsā. 1908. gadā Lielbritānija piedzīvoja trīs svarīgus notikumus – ieviesa pensijas, Londona uzņēma V olimpiskās spēles, un premjers Herberts Henrijs Askvits, ievācies rezidencē, lika durvis pārkrāsot tumši zaļas. Uzskata, ka uz to viņu pamudināja sieva. 1916. gadā līdz ar Askvita aiziešanu un viņa vadītās Liberālās partijas krahu durvis atguva ierasto krāsu.

3. Kopš 1997. gada katrs premjers kādu laiku dzīvojis kaimiņos – finanšu ministra rezidencē Dauningtrītā 11. To aizsāka Tonijs Blērs un viņa valdības finanšu ministrs Gordons Brauns, kuri sarunāja samainīties ar mītnēm – 11. nams ir plašāks un šķita piemērotāks Blēru sešu cilvēku ģimenei. Šādi rīkojās arī Terēza Meja ar finanšu ministru Filipu Hemondu.

4. Pastkastīte uz durvīm ir tikai dekorācija. Oriģinālās durvis bija izgrieztas no melnā ozola aptuveni 1735. gadā. Tās nomainīja tikai 1991. gadā pēc Īru republikāņu armijas teroristu uzbrukuma ar pašdarinātiem artilērijas šāviņiem, kad cieta četri cilvēki. Tagadējās tērauda bruņudurvis izskatās kā precīza iepriekšējo kopija, bet oriģināls glabājas Čērčila muzejā, kur to aprūpē premjera rezidences apkopējs.

5. Durvis novēro 24 stundas diennaktī – tāpēc arī tās īstajā brīdī atveras vēstniekiem, ministriem un citiem augstiem un gaidītiem viesiem. Atvērt durvis var tikai no iekšpuses, bet atslēgu pazaudēt nav iespējams, jo slēdzenes nemaz nav. Šīs nav vienīgās durvis, ēkas iemītnieki un personāls izmanto citas ieejas, kuras var atslēgt no ārpuses.

6. Dauningstrītā 10 pastāvīgi dzīvo kaķis, valsts galvenais un oficiālais peļu junkurs, kuru tradicionāli sauc Larijs. Tagadējais mincis šeit mīt kopš 2011. gada un veidojis strauju karjeru, jo izvēlēts no patversmes kaķiem. Izskanējušas gan sūdzības, ka Larijs slikti pilda pienākumus, pārsvarā guļ, bet retumis izkaujas ar finanšu ministra rezidences kaķi Palmerstonu.

7. Otrā pasaules kara laikā, kad vācu lidmašīnas bombardēja Londonu, ēku gandrīz sagrāva. Leģendārais premjers Vinstons Čērčils tobrīd pusdienoja Dārza istabā. Pēc piedzīvotā Čērčils pārcēlās uz pazemes bunkuru slēgtā metro stacijā un strādāja komandcentrā Vestminsterā slavenajās War Rooms – Kara istabās. Tomēr pusdienot viņš turpināja Daunigstrītā. Pēc kara rezidence bija tik sliktā stāvoklī, ka apsprieda tās nojaukšanu, tomēr 50. gados izšķīrās par kapitālo remontu.

8. Tieši pēckara remonta laikā atklājās, ka nama melnā krāsa patiesībā ir gadsimtu gaitā nosēdušies kvēpi – sākotnēji ķieģeļi bija dzelteni. Pēc pārdomām nolemts saglabāt melno krāsu.

9. Dauningstrīta 10 ir nevis viens, bet trīs nami. Aiz šķietami nelielās fasādes slēpjas apmēram 100 istabu, kuras savā starpā saista vestibilu un gaiteņu labirints. Ir arī vairāk nekā 2000 kvadrātmetru plašs dārzs.

Pēc grāfa Botmara nāves, kuram piederēja īpašums uzreiz aiz 10. numura, viņa mantu pārņēma kronis. Karalis Džordžs II to uzdāvināja tagadējās rezidences saimniekam seram Robertam Volpolam, kuru uzskata par pirmo britu premjeru (tolaik šo terminu nelietoja). Volpols pieņēma dāvanu ar noteikumu, ka māju nodos visiem nākamajiem premjeriem, un īpašumus apvienoja.

10. Pēdējais privātais īrnieks šeit bija kāds misters Čikens. Viņš dzīvoja vienā no trim mājām, kas veido tagadējo kompleksu Dauningstrītā 10. Sers Volpols 1730. gadā pierunāja Čikena kungu pārcelties uz citu māju tajā pašā ielā.