Junkers: Eiropa vairs nevar savu aizsardzību uzticēt citiem kā "ārpakalpojumu"
Eiropai jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību, ņemot vērā izmaiņas ASV politikā, piektdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, aicinot Eiropas Savienību (ES) aizsardzību neuzticēt citiem kā ārpakalpojumu.
Eiropai jāuzņemas atbildība par savu aizsardzību, ņemot vērā izmaiņas ASV politikā, piektdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, aicinot Eiropas Savienību (ES) aizsardzību neuzticēt citiem kā ārpakalpojumu.
"Eiropas aizsardzība vairs nevar tikt uzticēta citiem kā ārpakalpojums," viņš uzsvēra aizsardzībai veltītā konferencē Prāgā.
"Aizvadītās desmitgades laikā ir kļuvis nepārprotami skaidrs, ka mūsu amerikāņu partneri uzskata, ka viņi uzņemas pārāk lielu nastu savu bagāto Eiropas sabiedroto dēļ," atzina Junkers.
"Mums nav citas iespējas, kā vien aizstāvēt mūsu intereses Tuvajos Austrumos, klimata pārmaiņu jautājumā, mūsu tirdzniecības līgumos, pastiprinot mūsu centienus aizsardzībā un darot to kopā," piebilda EK prezidents.
Junkers gan skaidroja, ka ES negatavojas sacensties ar NATO, kurā ir 22 bloka dalībvalstis.
Junkers Prāgā atbalstīja šonedēļ EK ierosināto Eiropas Aizsardzības fondu, kas domāts, lai bloka dalībvalstis efektīvāk izmantotu aizsardzībai domāto finansējumu.
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir iestājies par "Amerika pirmajā vietā" politiku, maijā notikušajā NATO samitā kritizēja alianses dalībvalstis, kuras nepietiekami daudz līdzekļu atvēl aizsardzībai.
Tikmēr NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere paziņoja, ka alianse apsveic šāda fonda izveidošanu.
"Spēcīgāka Eiropas aizsardzība nozīmē spēcīgāku NATO un spēcīgāka NATO nozīmē spēcīgāku Eiropas aizsardzību," viņa norādīja, piebilstot, ka ne NATO, ne ES nevar mūsdienu problēmas risināt vienas pašas.
Junkers tikmēr uzsvēra, ka programmas sākšana ir dalībvalstu, nevis ES pārziņā.
"Mēs atbalstām dalībvalstis pieņemt šo lēmumu, cik ātri vien iespējams," paziņoja Junkers, aicinot bloka dalībvalstis "atmodināt dusošo skaistuli" attiecībā uz Lisabonas līguma 42.pantu par ES kopīgo drošības un aizsardzības politiku.
EK viceprezidents Jirki Katainens savukārt aicināja ES dalībvalstis sadarboties, lai novērstu dubultošanos investīcijās aizsardzībā, kas var izraisīt "drošības deficītu".
Tikmēr Francijas jaunā aizsardzības ministre Silvija Gulāra paziņoja, ka ES veicinās divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas starp dalībvalstīm, kuras dodas "pareizajā virzienā".
"Jo vairāk mēs apvienojam mūsu spēkus ļoti konkrētās lietās loģistikā, transportā, medicīniskajā atbalstā, šo valstu karavīru apmācībā, jo labāk būs mums visiem," viņa piebilda.
