Balsodama par Trampu, Helēna nobalsojusi par sava vīra izraidīšanu no Amerikas
Ja Helēna Beristeina būtu gribējusi šķirties, šis būtu savdabīgs veids, kā tikt vaļā no vīra. Bet viņa negribēja, tikai nelaimīgā kārtā ar vislabākajiem nodomiem nobalsoja par Donaldu Trampu – un sava dzīvesbiedra, meksikāņu imigranta, izraidīšanu no ASV.
Helēna taisnojas, ka noticējusi Trampa priekšvēlēšanu solījumiem imigrācijas jautājumā un domājusi, ka no valsts padzīs tikai narkotirgoņus un slepkavas.
Trīs bērni un restorāns
“Mēs negribam šeit karteļus, jūs negribat narkotikas koledžās, negribat slepkavas sev kaimiņos,” viņa stāsta "Indiana Public Media". “Jūs gribat justies droši, kad izejat no mājas. Es tiešām tam ticu, tāpēc es nobalsoju par Trampa kungu.”
Tagad viņas 43 gadus vecais vīrs Roberto ir aiz restēm un gaida deportāciju, kaut gan viņš nav ne narkotirgonis, ne zaglis un slepkava. Pārim ir trīs bērni, Roberto saimnieko steiku restorānā netālu no viņu mājas Grendžerā Indiānas pavalstī.
Tomēr Roberto ir nelegāls imigrants, ne pirmo reizi nokļuvis ASV Imigrācijas un muitas dienesta redzeslokā, tikai šoreiz pie viņa ķērušies nopietni.
Gadiem ilgi raudzījās caur pirkstiem
Beristeins ieradās ASV 1998. gadā, apprecējās un iekārtojās uz dzīvi. 2000. gadā viņš ar sievu un padēlu Filu brauca uz Niagaras ūdenskritumu, sajauca pagriezienus un nejauši nokļuva pie Kanādas robežas.
Te viņš pirmoreiz nokļuva varas iestāžu redzeslokā, tomēr par 1500 dolāru drošības naudu Roberto atbrīvoja no aresta un izsniedza brīvprātīgas deportācijas rīkojumu, pieprasot pamest valsti 60 dienu laikā.
Sieva bija stāvoklī, un vīrs izvēlējās palikt, turklāt pamanījās saņemt autovadītāja apliecību, sociālās apdrošināšanas karti un darba atļauju. Roberto reizi gadā apraudzīja imigrācijas dienesta pārstāvji, un viņam atļāva palikt. Tā viņš 17 gadus strādāja sievas māsas restorānā, līdz janvārī to atpirka un pats kļuva par saimnieku.
Tramps savu solījumu pilda
Viss mainījies pēc vācu iebraucēju pēcteča Trampa nākšanas pie varas un viņa bargajiem pretimigrācijas rīkojumiem. Jaunais ASV prezidents ir apsolījis deportēt 11 miljonus nelegāļu, bet drīz pēc stāšanās amatā izraidīt vai ieslodzīt līdz trīs miljoniem cilveku. Viņi esot narkotirgoņi, bandīti, izvarotāji, un tikai nedaudzi ir labi cilvēki, paziņojis Tramps.
Roberto sieva velti bija noticējusi, ka labie cilvēki necietīs, viņus tikai pārbaudīs. Divarpus nedēļas pēc Trampa inaugurācijas, 6. februārī, imigrācijas dienesta darbinieki arestēja viņas vīru.
Padēls Fils Roberto raksturo kā “gādīgu un mīlošu vīru un tēvu”, kurš ļoti nodevies savam restorānam, kas dod iztiku 20 ģimenēm. Roberto šeit ir ne tikai saimnieks, bet arī pavārs, viesmīlis, bārmenis, gatavs uzņemties jebkuru darbu.
Imigrācijas dienesta pārstāvis lietišķi informē, ka Roberto tiks paturēts apcietinājumā, līdz būs izlemts par viņa nogādāšanu atpakaļ Meksikā. Viņš atrodas aizturēšanas centrā Viskonsinā, un sieva cer, ka pēc deportācijas vīram tomēr izdosies saņemt ASV zaļo karti – dzīvošanas un darba atļauju.
Ap trim simtiem patvēruma pilsētu
Trampa deportāciju plāns ir sastapies arī ar pretestību. Aptuveni 300 patvēruma pilsētu pašvaldības atklāti nostājušās pret prezidentu, paziņojot, ka ierobežo vietējo varas iestāžu sadarbību ar federālo imigrācijas dienestu. To vidū ir Bostona, Čikāga, Filadelfija, Losandželosa, Sanfrancisko, Vašingtona.
Ņujorkas mērs Bils de Blasio jau novembrī personiski pavēstīja Trampam, ka darīs visu iespējamo, lai novērstu plaša mēroga nelegālo imigrantu deportāciju. Pilsēta no savas datubāzes izdzēsīs simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu, kas saņēmuši pilsētas identifikācijas karti, lai neļautu nākamajai administrācijai viņus identificēt.
Tramps par atbildi pavēlējis apturēt federālo finansējumu patvēruma pilsētām, bet Sanfrancisko to apstrīdējusi tiesā, atgādinot, ka “mēs esam imigrantu nācija un likumu zeme”.
Būvēs 9 metrus augstu mūri
Tramps arī apstiprinājis plānu būvēt deviņus metrus augstu, “lielu, skaistu” mūri uz robežas ar Meksiku. Tam jābūt iegremdētam zemē vismaz 1,8 metru dziļumā, un mūrī jāierīko automatizēti vārti gājējiem un automašīnām.
Valdība noslēgs līgumu, balstoties uz 10 metrus platiem mūra paraugiem, kas jāuzbūvē Kalifornijas štata Sandjego pilsētā. Viena no prasībām – jāpaiet vismaz vienai stundai, mēģinot izlauzties mūrim cauri ar āmuru, kaltu, urbi, autogēnu vai citiem rīkiem. Paredzams, ka mūris izmaksās vismaz 15 miljardus dolāru.
Tikmēr Kalifornijas likumdošanas iestādes apakšpalātā štata asamblejā iesniegts trīs demokrātu likumprojekts, kas paredz finansiāli vērsties pret firmām, kuras piedalītos kauna mūra būvniecībā. Viņi aicina divus Kalifornijas publiskos pensiju fondus, kas ir lielākie ASV, gada laikā slēgt jebkādus ieguldījumus šajās firmās.
Arī Ņujorkas štata asamblejas locekle Nailija Rozika iesniegusi likumprojektu, kas aicina pavalsti boikotēt uzņēmumus, kas piedalītos mūra būvē.
"Cemex" bija gatavs nopelnīt
Mūris iecerēts pret meksikāņiem, bet Meksikas uzņēmuma Cemex prezidents Rohelio Sambrano bija paudis kompānijas gatavību piegādāt cementu mūra projektam.
Šis uzņēmums savā nozarē ir viens no lielākajiem pasaulē, Latvijā tam pieder cementa ražotne Brocēnos un betona rūpnīcas Daugavpilī, Madonā, Rīgā un Mārupē, cementa terminālis Liepājā un seši karjeri. Pēc saņemtās kritikas "Cemex" preses dienests paziņoja, ka kompānija mūra būvē tomēr nepiedalīsies.
