Ukrainā pēdējā gaitā pavada nogalināto Krievijas Valsts domes deputātu Voroņenkovu
Kijevā noticis piemiņas dievkalpojums nogalinātā Denisa Voroņenkova piemiņai, kurš gaišā dienas laikā 23. martā tika nogalināts Ukrainas galvaspilsētas centrā netālu no viesnīcas.
Ukrainas likumdevējs un iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko apgalvo:
Tas bija atriebības akts, lai visi Krievijas politiķi un valsts amatpersonas baidītos doties uz ārzemēm. Tāda veida nāves sodi tik izmantoti senatnē, viduslaikos - atriebība par mēģinājumu pastāstīt patiesību par to, kas notiek Krievijā. Tas ir galvenais motīvs.
Kijevas iedzīvotājs Ihors Paškovskis stāsta: " Es uzskatu, ka viņš patiešām stāvēja Ukrainas patiesības pusē. Manuprāt, es lasīju viņa pēdējo interviju, viņš bija sirsnīgs."
Svētajā Volodimira katedrālē desmitiem sērotāju piedalījās piemiņas pasākumā, lai pēdējā gaitā izvadītu bijušo Krievijas Valsts domes deputātu Denisu Voroņenkovu, kurš Kijevas centrā tika nogalināts gaišā dienas laikā ārpus viesnīca.
Kijevā nošauts bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Voroņenkovs
Voroņenkovam bija 45 gadi, pagājušajā gādā viņš kopā ar sievu - operdziedātāju Mariju Maksakovu pameta Krieviju un aizbēga uz Ukrainu.
Bijušais likumdevējs palīdzēja Ukrainas varas iestādēm sniedza vērtīgas liecības pret bijušo prokrievisko Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču.
Piemiņas pasākumā piedalījās arī cits bijušais Krievijas parlamentārietis Iļja Ponomarjovs, kurš bija vienīgais Krievijas Domes loceklis, kas balsoja pret Krimas aneksiju un pie kā ceļā bija Voroņenkovs, kad viņu nogalināja.
Voroņenkovs ticis ievietots Krievijas federālajā meklēšanas sarakstā saistībā ar iespējamu īpašumu krāpšanu 5 miljonu dolāru vērtībā.
Voroņenkovs, kurš Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē pārstāvēja Komunistisko partiju, uz Ukrainu kopā ar sievu operdziedātāju Mariju Maksakovu devās pērnā gada oktobrī. Voroņenkovam Krievijā izvirzītas apsūdzības krāpšanā, savukārt viņš pats apgalvoja, ka vajāts politisku iemeslu dēļ.
Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds pirms diviem gadiem publicēja pētījumu, ka Voroņenkovam, kurš tobrīd bija Valsts domes deputāts, pieder daudzi dzīvokļi un automašīnas, ko viņš nevarētu atļauties ar saviem oficiāli deklarētajiem ienākumiem.
Atrodoties Ukrainā, Voroņenkovs sāka aktīvi kritizēt Krievijas varu. Krieviju viņš salīdzināja ar nacistisko Vāciju, un apliecināja, ka personīgi nav balsojis par Krimas aneksiju.
Voroņenkovu nogalināja uzbrucējs, kurš bija bruņojies ar pistoli. Voroņenkova miesassargs ievainoja krūtīs arī pašu uzbrucēju, pēc kā viņš vēlāk slimnīcā mira.
Ukraina ceturtdien apsūdzēja Krieviju "valsts terorismā". Krievija šo apgalvojumu nosaukusi par "absurdu" un noliedza jebkādu saistību ar Voroņenkova slepkavību.
Attiecības starp Kijevu un Maskavu ir visu laiku zemākajā līmenī pēc tam, kad Krievija 2014. gada martā anektēja Krimas pussalu. Ukrainas karā ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Donbasa reģionā gājuši bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku.
