Lielākā daļa frakciju Saeimā neplāno atbalstīt Jāņa Sikšņa kandidatūru SEPLP locekļa amatam

Kā pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ZZS ar Siksni neplāno tikties un jau esot skaidrs, ka ZZS Siksni amatā neatbalstīs.

Arī AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars sacīja, ka AS deputāti balsos pret Sikšņa apstiprināšanu amatā. Tāpat Siksni amatā neatbalstīs arī Nacionālās apvienības deputāti un deputāti no LPV.

Partija "Stabilitātei" par to, vai Siksnis būtu atbalstāms amatā lems trešdien, 12. novembrī.

Atbalstu Siksnim pašlaik pauduši vien "Progresīvie", bet "Jaunā vienotība" (JV) vēl par šo jautājumu lems.

JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, LPV un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.

Jau ziņots, ka Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP lecekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu.

Iepriekšējo padomes vadītāju Siksni amatam izvirzījusi Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome.

Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.

Skaidrojot motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, Siksnis norādījis, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.

Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz Latvijas sabiedriskā medija (LSM) uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšana, paplašinot padomes kompetences.

Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.