Kadafi iesaka Itālijai atteikties no politiskajām partijām

"Es likvidētu politiskās partijas, lai varu nodotu tautai," sacīja Kadafi, uzrunājot pūli, kurā daži turēja plakātus ar Lībijas līdera portretiem un laba vēlējumiem Lībijas līderim.

Kadafi, kurš pirmo reizi ieradies bijušajā koloniālajā metropolē, ceturtdien sagaidīja protestējošie studenti, kas nosodīja cilvēktiesību situāciju Lībijā un pauda neapmierinātību ar Tripoles un Romas parakstīto vienošanos par nelegālo imigrantu atpakļnosūtīšanu uz Āfrikas ziemeļu piekrasti.

Studenti mēģināja izjaukt paredzēto Kadafi lekciju Romas universitātē, metot Kadafi virzienā krāsas iepakojumus un iesaistoties sadursmēs ar policiju.

Uzrunājot studentus, Kadafi norādīja, ka terorisms esot "koloniālisma palieka".

"Terorisms ir jānosoda, un vairums [tā] upuru ir nevainīgi un neapbruņoti," sacīja Lībijas līderis, taču tūlīt piebilda, ka starptautiskajai sabiedrībai esot jāpievērš uzmanība terorisma dziļākajiem cēloņiem, piemēram, valdošajai netaisnībai.

Savulaik Kadafi vadītā Lībija pati bija nonākusi starptautiskā izolācijā kā teroristu atbalstītāja, taču Tripoles attiecības ar Rietumiem sāka uzlaboties, kopš Kadafi atmeta centienus iegūt savā rīcībā masu iznīcināšanas ieročus, un 2003.gadā tika atceltas pret Lībiju noteiktās starptautiskās sankcijas.

Itālija, kas pagājušajā gadā atvainojās par pāridarījumiem, kas pieļauti tās koloniālās pārvaldes periodā pār pašreizējo Lībiju, kas ilga no 1911. līdz 1943.gadam, ir aktīvākā no Rietumvalstīm attiecību normalizēšanās ar Tripoli. Šobrīd Lībija jau nodrošina ceturtdaļu no Itālijas naftas importa, bet pēdējā laikā Itālijas uzņēmumi sākuši saņemt arī Tripoles finansiālās investīcijas.

Trešdien Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni paziņoja, ka Tripole piekritusi vēl vairāk palielināt naftas piegādes. Savukārt Lībijas valstij piederošā investīciju fonda vadītājs pavēstīja, ka tiekot apsvērti iespējamie ieguldījumi itāļu elektroenerģijas un infrastruktūras uzņēmumos, kā arī Itālijas un Lībijas kopuzņēmumos.

Tomēr Kadafi, trešdien ierodoties Romā, nebija atmetis savu kareivīgo toni un pie sava mundiera viņš bija piespraudis 1931.gadā itāļu pakārtā neatkarības cīņu varoņa Omara al Muhtara portretu.

Kadafi, kurš šobrīd ir Āfrikas savienības priekšsēdētājs, Itālijā ieradīsies arī nākamajā mēnesī, lai piedalītos G8 galotņu sanāksmē, kuru apmeklēs arī ASV prezidents Baraks Obama.

Taču Kadafi ceturtdienas runās netika saudzēta arī Vašingtona, kas Lībijas līderim, uzstājoties Senātā, izpelnījās kritiku par karu Irākā.

"Irāka bija cietoksnis pret terorismu, kurā, Sadama Huseina [laikā] "Al Qaeda" nevarēja iekļūt, taču tagad, pateicoties Savienotajām Valstīm, tā ir atvērta teritorija, un no tā labumu gūs "Al Qaeda"," sacīja Kadafi.

Lībijas līderis piebilda, ka ASV 1986.gadā īstenotā Tripoles bombardēšana, kuras laikā gāja bojā arī viena no Kadafi meitām, ir pielīdzināma "Al Qaeda" uzbrukumiem.

"Kāda ir atšķirība starp amerikāņu uzbrukumiem mūsu mājām 1986.gadā un [Osamas] bin Ladeda uzbrukumiem?" retoriski vaicāja Kadafi. "Ja bin Ladenam nav valsts un [ja viņš] ir ārpus likuma, tad Amerika ir valsts ar starptautiskajiem noteikumiem."

Uzsverot, ka pasaulē jābūt vieta "visu veidu režīmiem", tostarp arī "revolucionārajai" Lībijai, Kadafi vaicāja: "Kas vainas, ja Ziemeļkoreja vēlas būt komunistiska? Vai Afganistāna - atrasties mullu varā? Vai Vatikāns nav respektabla teokrātiska valsts ar vēstniecībām no visas pasaules?"

Dažiem senatoriem, kuri pārstāvēja kreisi centrisko opozīciju, izdevās panākt, ka Kadafi netika dota iespēja uzstāties parlamenta augšpalātas galvenajā zālē, un viņam nācās runāt blakus esošajā piebūvē.

Tikmēr Kadafi savā runā arī žēlojās, ka pasaule neesot pietiekami atalgojusi Lībiju, par tās atteikšanos no centieniem iegūt savā rīcībā masu iznīcināšanas ieročus.

"Mēs nevarējām samierināties ar [nepieciešamību] dzīvot starpkontinentālo raķešu un kodolieroču ēnā, tāpēc izlēmām mainīt kursu," itāliešu senatoriem norādīja Lībijas līderis. "Mēs ceram, ka Lībija kļūs par piemēru citām valstīm."