Īslandes parlaments piekrīt atmaksāt noguldītāju zaudētos miljardus
Īslandes parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtēto vienošanos, kas paredz, ka Reikjavīka atmaksās Lielbritānijai un Nīderlandei miljardiem eiro, kurus šo valstu noguldītāji zaudēja interneta bankā "Icesave", kad krahu piedzīvoja tās īpašniece - Īslandes banka "Landsbanki".
Jūnijā panākto triju valstu vienošanos parlaments pieņēma ar grozījumiem, kuri paredz, ka Lielbritānijai atmaksājamā summa gadā nedrīkstēs pārsniegt 4% no Īslandes iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Nīderlandei - 2% no IKP. "Šis ir viens no lielākajiem finansiālajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, ar kādu Īslande jebkad sastapusies, un tas nodarbināja parlamentu un iedzīvotājus kopš banku sistēmas sabrukuma pagājušajā rudenī. Lielbritānijas un Nīderlandes kombinētā aizdevuma garantēšana ir lielākās finansiālās saistības, kādas Īslande jebkad uzņēmusies," pēc balsojuma paziņoja Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira.
Valdības pārstāvji jau iepriekš pauda cerības, ka Īslandes apņemšanās atmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām kompensācijās iztērētos līdzekļus varētu ļaut Reikjavīkai saņemt lielāku starptautisko finansiālo palīdzību.
Tomēr vairāki parlamentārieši apšauba valdības vēlmi atmaksāt privātas bankas parādus. "Landsbanki" interneta banka "Icesave" Lielbritānijā darbojās kopš 2006.gada oktobra, bet Nīderlandē - kopš 2008.gada maija, piedāvājot augstākas noguldījumu procentu likmes nekā vietējās bankas. Finanšu krīzes ietekmē strauji pasliktinoties Īslandes ekonomikai, "Landsbanki" pagājušā gada oktobrī vairs nespēja turpināt darbību patstāvīgi, un to pārņēma valsts.
