Britu Karaliskā biedrība ievieto internetā retus zinātniskus manuskriptus
Pirmo reizi tiešsaistē tiks publicēti sera Īzaka Ņūtona, Bendžamina Franklina un citu novatorisku zinātnieku vēsturiskie manuskripti, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Karaliskā biedrība.
Šī biedrība, kas ir pasaulē visvecākā zinātniskā institūcija, svinot savas pastāvēšanas 350.gadadienu, ievietos internetā rakstus, ko tā gadsimtu gaitā publicējusi savos žurnālos.
Šo rakstu vidū ir 1770.gadā veiktais zinātniskais pētījums, kas apstiprina, ka Volfgangs Amadejs Mocarts bija ģēnijs, un slavenā britu zinātnieka Stīvena Hokinga agrīnie raksti par "melnajiem caurumiem".
Šī interaktīvā vietne ar nosaukumu "Trailblazing" satur 60 rakstus, kas atlasīti no vairāk nekā 60 000 publikāciju Karaliskās biedrības žurnālos.
"Zinātniskie raksti vietnē "Trailblazing" atspoguļo zinātnieku nemitīgos meklējumus gadsimtu gaitā, lai pārbaudītu un papildinātu mūsu zināšanas par cilvēci un Visumu. Daudzi no šiem zinātniekiem bija Karaliskās biedrības locekļi," teica Karaliskās biedrības prezidents lords Mārtins Rīss. "Individuāli tie pārstāv tos satraucošos brīžus, kad zinātne mums atļauj saprast labāk un redzēt tālāk."
Ņūtona XVII gadsimta teorija par gaismu un krāsām, kas joprojām ir teorētiskās fizikas pamats, tiks publicēta līdz ar šaušalīgu pārskatu par asins pārliešanu XVII gadsimtā.
Tiks publicēts arī viena no ASV dibinātājiem, Bendžamina Franklina, raksts par eksperimentu, kurā vētras laikā tika palaists gaisā pūķis, lai pierādītu, ka zibens ir elektrība, nevis pārdabisks spēks.
Karaliskā biedrība turpmākajos 12 mēnešos rīkos arī savas gadadienas svinību pasākumus, "lai iedvesmotu zinātniekus, ģimenes, jauniešus un ieinteresētos sabiedrības locekļus raudzīties tālāk zinātnē", sacīja Rīss.
Karaliskā biedrība, kas atbalsta jaunos zinātniekus un ietekmē zinātniskās debates, sākās kā domātāju kolēģija, kas tikās, lai apspriestu filozofa un zinātnieka sera Frensisa Bēkona idejas. Tās oficiālais dibināšanas datums ir 1660.gada 28.novembris, kad 12 tās locekļi tikās Londonas Grešema koledžā.
Pēc tam kolēģija tikās ik nedēļu, lai vērotu eksperimentus un diskutētu par zinātniskiem tematiem. Nosaukums "Karaliskā biedrība" pirmo reizi drukātā veidā parādījās 1661.gadā.
LETA
