Visnāvējošākās katastrofas pagājušajā desmitgadē bijušas zemestrīces

Kā liecina ar ANO atbalstu veiktais Beļģijas zinātnieku pētījums, gandrīz 60% no visiem 780 000 katastrofu upuriem laika posmā no 2000. līdz 2009.gadam gājuši bojā tieši zemestrīcēs. Tomēr arī klimata kataklizmas ietekmē aizvien vairāk cilvēku - tajās cietušas gandrīz trīs ceturtdaļas no kopumā katastrofu skartajiem diviem miljardiem cilvēku.

22% upuru nāvē vainojamas vētras, bet pārmērīgi augsta vai zema temperatūra reģistrētajās 3852 katastrofās prasījusi 11% cilvēku dzīvības.

Eksperti brīdina par aizvien pieaugošo klimata un laikapstākļu izraisīto incidentu skaitu, kas pēdējās desmitgades laikā pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Kā liecina pētījums, dažādas kataklizmas prasījušas ne tikai cilvēku dzīvības, bet arī nodarījušas zaudējumus 960 miljardu dolāru (477,12 miljardu latu) apmērā.

"Zemestrīces bijušas nāvējošākā dabiskā katastrofa pēdējo desmit gadu laikā, un tās joprojām nopietni apdraud miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo astoņas no desmit visapdzīvotākajām pilsētām atrodas zemestrīču bīstamības reģionos," secina pētījuma autori.

Savukārt attiecībā uz katastrofās ievainotajiem visvairāk cilvēku pagājušajā desmitgadē cietuši nevis zemestrīcēs, bet gan plūdu (44%) un ilgstoša sausuma (30%) izraisītajos apstākļos.

21.gadsimta pirmās desmitgades nāvējošākā katastrofa bijusi 2004.gada postošais cunami, kas prasīja 226 408 cilvēku dzīvības, tai seko ciklons "Nargis" Mjanmā 2008.gadā, kad dzīvības zaudēja 136 366 cilvēki, un zemestrīce Ķīnā tajā pašā gadā, kad gāja bojā 87 476 cilvēki.

Arī Pakistānas zemestrīcē 2005.gadā un karstuma viļņos Eiropā 2003.gadā dzīvības zaudējuši ievērojams skaits cilvēku - attiecīgi 73 338 un 72 210.

Taču arī šī desmitgade nav iesākusies mierīgāk - 12.janvāra zemestrīce Haiti, pēc aptuvenām aplēsēm, prasījusi 170 000 cilvēku dzīvības.

LETA