Krievijā sāk svinēt Masļeņicu
Krievijā pirmdien sāk svinēt ziemas beigu tuvošanos pirms Lielā gavēņa - Masļeņicu. Kā liecina sociologu sniegtā informācija, šogad no 8. līdz 14.februārim senos tautas svētkus svinēs aptuveni 80% Krievijas iedzīvotāju.
Baznīca uzsver, ka šajā nedēļā cilvēkiem jāgatavojas gavēnim, jāpiedod saviem tuvākajiem, tomēr parasti Masļeņica kā pagānu svētki izvēršas par krāšņu karnevālu ar ēdienu un izklaižu pārpilnību. Ierasts, ka šajās dienās cilvēki cep pankūkas, kas simbolizē sauli, viesojas cits pie cita, iestudē dažādus teātra priekšnesumus un apmeklē gadatirgus. Tautā teic, ka tie, kuri pavada Masļeņicas nedēļu slikti, skumji un drūmi, nevar cerēt uz veiksmi. Senatnē Krievijā Masļeņica sakrita ar Jaungada iestāšanos, kas tika svinēts 1.martā.
Maskavā no pirmdienas līdz svētdienai norisināsies aptuveni 800 pasākumu. Par pilsētas centrālo svinību vietu jau devīto gadu pēc kārtas izvēlēta Vasīlija Svētlaimīgā katedrāles pakāje, kur notiks gan lielie svētku koncerti, gan karnevāls.
Katrai Masļeņicas dienai ir savs nosaukums un tradīcijas. Pirmajā dienā tiek uzcelts Masļeņicas galvenais simbols - izbāzenis no salmiem un lupatām, kas svētku kulminācijā tiek sadedzināts. Piektdiena pēc Masļeņicas kalendāra tiek saukta par Sievasmātes vakariņu dienu, kad znotam ir jācienā sievasmāte ar pankūkām, savukārt sestdienu dēvē par Svaiņa vakarēšanu, kad visiem, kuriem ir svaiņi, jāaicina viņi pie sevis mājās un jācienā. Masļeņicas nedēļa noslēdzas ar Piedošanas svētdienu, kad jālūdz piedošana visiem, kam kādreiz nodarīts pāri, lai pēc tam var ar tīru sirdsapziņu uzsākt stingro Lieldienu gavēni.
Maskavas domes Kultūras komitejas vadītājs Grigorijs Antjufejevs norādījis, ka tradicionālie tautas svētki tagad kļuvuši par starptautiskiem un šogad tos svinēs gan Londonā, gan Dublinā.
