Čigānu jautājums šķeļ Eiropu
Kā jau iepriekš prognozēts, pēdējās dienās pieredzētā asā vārdu apmaiņa saistībā ar Francijas īstenoto čigānu izraidīšanas politiku tika piedzīvota arī ceturtdien Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā Francijas prezidents Nikolā Sarkozī aktīvi meties aizstāvēt savu valsti un solījis turpināt "nelikumīgo apmetņu" likvidēšanu.
Taču preses konferencē pēc bloka līderu sanāksmes Sarkozī noliedza izskanējušo informāciju par skaļajām domstarpībām ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.
"Ja tajā telpā bija kāds cilvēks, kas saglabāja mieru, tad tas biju es," žurnālistiem apgalvoja Sarkozī, lai gan amatpersonas samita laikā notikušo Francijas līdera un EK prezidenta vārdu apmaiņu raksturoja kā "trakojošu".
Sarkozī sanāksmē esot kliedzis, paša vārdiem sakot, cenšoties "aizstāvēt Francijas godu".
To, ka samits noritējis visnotaļ vētrainā gaisotnē, apliecināja arī Luksemburgas premjerministrs Žans-Klods Junkers, kurš to raksturoja kā "testosterona piesātinātu" vārdu apmaiņu, bet viņa Bulgārijas kolēģis Boiko Borisovs to nodēvēja par "kvēlu".
"Bija strīds - lai neteiktu pat skandāls - starp Eiropas Komisijas prezidentu un Francijas prezidentu," pēc sanāksmes žurnālistiem atklāja Borisovs.
Tikmēr, uzstājoties kameru priekšā, Sarkozī veltīja pārmetumus bloka pamattiesību un pilsonības komisārei Vivjenai Redingai par otrdien izskanējušajiem "dziļi šokējošajiem un aizvainojošajiem" izteikumiem, kuros Francijas uzsāktā čigānu izraidīšana pielīdzināta Otrā pasaules kara deportācijām.
Vienlaikus Francijas līderis noliedza, ka būtu radušās "kādas problēmas" attiecības ar EK prezidentu, lai gan tūlīt pat arī piebilda, ka pērn atbalstījis Barrozu centienus tikt ievēlētam komisijas vadībā uz otro amata termiņu.
"Es augsti vērtēju faktu, ka Barrozu kungs distancējies no Redingas kundzes, taču es esmu prezidents un nevaru ļaut, ka manu valsti aizvaino," viņš sacīja.
Sīki izklāstot savu viedokli par to, ka čigānu apmetņu likvidēšana un nelikumīgo imigrantu, kā arī ES pilsoņu izraidīšana nav uzskatāma par diskrimināciju, Sarkozī apliecināja - viņš negrasās atteikties no šīs politikas, jo Francijas valdības pienākums ir aizsargāt likuma varu un nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Arī EK prezidents, kurš tajā pašā laikā piedalījās netālu notiekošā citā preses konferencē, noraidīja ziņas par konfliktu ar Sarkozī. Tā vietā augstā amatpersona mudināja pievērsties "reālām problēmām" un nenovirzīties līdz "bezjēdzīgai retorikai vai nevajadzīgiem strīdiem".
Tikmēr ES prezidents Hermans van Rompejs informēja, ka samitā dalībvalstīm izdevies panākt vienošanos četros punktos. To starp arī attiecībā uz jautājumu, ka ikvienai valdībai ir tiesības un pienākums savā teritorijā īstenot likuma varu, taču EK ir pienākums pārraudzīt ES normu ievērošanu, piemēram, pārvietošanās brīvības un diskriminācijas novēršanas jomā.
Tāpat bloka līderi "ņēma vērā" Barrozu trešdien izplatīto paziņojumu, kurā viņš pauž nožēlu par Redingas komentārā izskanējušo norādi uz vēsturi.
Ar šādu paziņojumu Barrozu nāca klajā, neraugoties uz paša pagājušajā nedēļā izteikto aicinājumu, kurā ES dalībvalstis brīdinātas "neatmodināt pagātnes rēgus".
Samitā līderi arī bijuši vienisprātis, ka "attiecībām starp institūcijām un dalībvalstīm" jābalstās uz savstarpēju cieņu, skaidroja van Rompejs.
Turklāt piektdien atklātībā nonākušas pretrunīgas ziņas par samitā izskanējušu Sarkozī apgalvojumu, proti - Vācijas kanclere Angela Merkele esot viņam atklājusi, ka Berlīne grasās sekot Parīzes piemēram un uzsākt čigānu apmetņu likvidēšanu.
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle šādu informāciju noraida, radušos situāciju dēvējot par pārpratumu.
"Kanclere mani ir informējusi par to, kas tikta teikts viņas sarunās ar [Sarkozī]," ministrs norādīja intervijā radiostacijai "Deutschlandfunk". "Kanclere neko tādu nav teikusi. Tas būtu pretrunā Vācijas konstitūcijai. Es pieļauju, ka tas bijis pārpratums."
LETA/Foto: AFP
