Austrijas armijā tiek gatavots vairāk pavāru un oficiantu nekā kareivju

­

Sešos obligātā karadienesta mēnešos vairāk jauniesaucamo tika apmācīti par pavāriem nekā kājnieku vienību kareivjiem, divkārt vairāk par oficiantiem nekā sapieriem un gandrīz trīs reizes vairāk par kantora klerkiem nekā tankistiem.

Vairāk nekā puse jauniesaucamo vispār nekļuva par karavīriem, bet tika izmantoti "sistēmas uzturēšanai", teikts ziņā. Pagājušajā gadā no 24 000 jauniesaucamo vairāk nekā 5500 strādāja par transportlīdzekļu vadītājiem, 2600 par apsargiem, 2100 par oficiantiem virsnieku ēdnīcās un 1400 - par pavāriem. 800 no viņiem bija kantora klerki un 80 - mehāniķi.

Pārējie bija krāsotāji, atslēdznieki, grafiskie dizaineri, automehāniķi, galdnieki, programmētāji, elektriķi un santehniķi. Vairāk nekā 300 jauniesaucamo spēlēja kara orķestros.

Tajā pašā laikā par karavīriem apmācīto skaits pagājušajā gadā samazinājās. Par kājniekiem tika apmācīti 1350 jauniesaucamo salīdzinājumā ar 2300 pirms četriem gadiem. Laikraksts norāda, ka šie skaitļi ņemti no aizsardzības ministra Norberta Darabosa rakstiskās atbildes uz parlamentā uzdoto jautājumu.

Avīzē citēti kritiķi, kas teikuši, ka armijas vienīgais pastāvēšanas iemesls faktiski esot "pašsaglabāšanās". Laikraksts piebalso tabloīdā "Kronen Zeitung" publicētajam aicinājumam jauniešiem izvairīties no karadienesta un velti netērēt sešus mēnešus no savas dzīves.

Šis raksts tabloīdam radīja nepatikšanas ar militāro aprindu pārstāvjiem, kuri draudēja iesūdzēt to tiesā par musināšanu uz likuma pārkāpšanu.

Daraboss izteicis priekšlikumus Austrijai sekot lielākās daļas citu Eiropas valstu paraugam, likvidēt obligāto karadienestu un tā vietā izveidot profesionālu armiju, ko atbalsta brīvprātīga zemessardze. Tomēr šai idejai ir ietekmīgi pretinieki, un pašreizējā situācija ir vairāk vai mazāk strupceļš.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: LETA/EPA

­