Pēc darba tirgus atvēršanas Vācijā sākas neonacistu protesti
Vairākās Vācijas pilsētās šajā nedēļas nogalē aizvadīti neonacistiskās Nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) atbalstītāju protesti pret darba tirgus atvēršanu tā dēvētajām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Ar saukli “Apturiet ārvalstu darbaspēka iebrukumu” ap 200 NPD atbalstītāju sestdien rīkoja protestu Brēmenē, bet svētdien līdzīgi pasākumi notiek arī citās pilsētās. Tikmēr ap 4000 pretēju uzskatu paudēju sestdien Brēmenē pulcējās uz atsevišķu demonstrāciju, paužot nosodījumu rasismam un ksenofobijai.
Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīti ap 3000 likumsargu. Abas demonstrācijas aizvadītas bez vērā ņemamiem incidentiem. Vieglus ievainojumus guvuši trīs policisti. Nopēlumu NPD atbalstītājiem pauda arī Brēmenes mērs Jenss Bērnsens, kurš pievienojās demonstrantiem, kas rokās turēja plakātus ar saukli: “Fašisms nav iespēja, tas ir noziegums!"
Pirms plānotajiem mītiņiem sestdien bija slēgta daļa pilsētas centra.
Demonstrācijas Vācijā turpinās arī svētdien. Greifsvaldē ielās izgājuši ap 3000 cilvēku, lai paustu nopēlumu gaidāmajam NPD gājienam.
Galēji labējie ekstrēmisti musina uz mizantropiju un naidu, ko “mēs kā šīs pilsētas iedzīvotāji nevaram pieņemt,” norāda pilsētas mērs Arturs Kēnigs, kurš arī iesaistījies protesta akcijā.
Svētdien NPD gājiens plānots arī Heilbronnā, kur varētu ierasties ap 800 neonacistiskās partijas atbalstītāju.
Vācijas politiķi, arodbiedrību pārstāvji un darba devēji ar dalītām jūtām gaidīja 1.maiju, kad tiek atcelti pēdējie ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai ES no astoņām dalībvalstīm, kas blokam pievienojās 2004.gadā.
Brīvi strādāt ES no 1.maija atļauts Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem.
30.aprīlī beidzās septiņu gadu pārejas perioda termiņš, kad tā dēvētās 15 vecās ES dalībvalstis varēja izmantot brīvas darbaspēka kustības ierobežojumus.
Savus darba tirgus astoņu jauno dalībvalstu strādājošajiem līdz šim bija atvērušas gandrīz visas dalībvalstis, un ierobežojumus līdz pēdējam iespējamajam termiņam saglabāja vien Vācija un Austrija.
