Ainārs Šlesers tomēr nenoliks deputāta mandātu
Pasaulē

Ainārs Šlesers tomēr nenoliks deputāta mandātu

Jauns.lv

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC) nenoliks deputāta mandātu. Šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Šlesers runas, ka viņš iecerējis nolikt deputāta mandātu, raksturoja kā nepatiesas baumas.

Ainārs Šlesers tomēr nenoliks deputāta mandātu...

"Ne ar vienu neesmu runājis par mandāta nolikšanu. Neko tādu neesmu teicis un domājis. Visi visu zina, izņemot mani," sacīja Šlesers.

Viņš esot pārliecināts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ar paziņojumu par gatavību atlaist Saeimu esot gatavs pārņemt varu valstī, dibināt savu partiju. Šlesers esot pārliecināts, ka Zatlers lieliski apzinoties, ka viņam nav lielu izredžu tikt pārvēlētam prezidenta amatā, ārsta praksē viņš atgriezties nevēloties, jo politika ir iepatikusies, tāpēc radusies ideja dibināt savu partiju.

"Ir sajūta, ka Zatlers iet uz varas pārņemšanu valstī demokrātiskā veidā atšķirībā no Kārļa Ulmaņa," sacīja Saeimas deputāts.

Šlesers par 99% esot pārliecināts, ka Zatlera plāns ir veidot savu partiju. "Viņam nav jāaicina neviens no vecajiem politiķiem. Zatlers ir līderis, viņam ir iespēja nodibināt savu partiju," uzsver politiķis un pauž pārliecību, ka nākamajās vēlēšanās "uzvarēs Zatlers. Tas ir nešaubīgi."

Šlesers piebilda, ka ir izveidojušies jauni apstākļi, un PLL noteikti diskutēs par atbalstu Zatleram Valsts prezidenta amatā.

Jau ziņots, ka pēc Saeimas lēmuma neatļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdien paziņoja, ka ierosina atlaist Saeimu. Par šo priekšlikumu pilsoņiem tagad būs jābalso referendumā.

Šlesers ne sestdien, ne svētdien uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

KNAB vērienīgās kratīšanas ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajos īpašumos trešdien veica saistībā ar kriminālprocesu, kas ierosināts pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB izmeklētāji veica kratīšanu aptuveni 40 objektos, tajā skaitā pie Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos. KNAB bija lūdzis atļauju veikt kratīšanu arī Šlesera dzīvesvietā, taču Saeima ceturtdien nolēma to neatļaut. Tieši pēc šī deputātu lēmuma Valsts prezidents sestdien paziņoja, ka rosina atlaist Saeimu.

No KNAB izplatītās informācijas noprotams, ka izmeklētāju uzmanības centrā ir Šlesers, bet kratīšanas pie Lemberga un Šķēles firmā bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu.

KNAB sāktajā kriminālprocesā esošie materiāli saturot ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas vienā no lielākajiem Rīgas ostas termināļiem - SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), aviokompānijas "airBaltic" līdzīpašniecē - SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" un vēl virknē, galvenokārt ar nekustamo īpašumu biznesu saistītos, uzņēmumos - SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline" un SIA "Abi krasti".

Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāldaļas minētajos uzņēmumos, un apgalvo, ka īpašnieks ir viņa draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols.

Pirmoreiz Šlesers kā deputāts ievēlēts 1998.gadā 7.Saeimā, kad tika apstiprināts par ekonomikas ministru, taču jau pēc pusgada premjers Vilis Krištopans (LC) pieprasījis viņa demisiju. 1999.gada maijā Saeima atjaunojusi Šlesera deputāta mandātu.

2002.gadā viņš ievēlēts arī 8.Saeimā, kas viņu apstiprināja par Ministru prezidenta biedru Einara Repšes (JL) valdībā. Uz ministra pienākumu pildīšanas laiku viņš nolika deputāta mandātu.

2004.gada janvārī premjers Repše atbrīvoja Šleseru no Ministru prezidenta biedra amata, februārī Šlesers atjaunojis 8.Saeimas deputāta mandātu. Pēc mēneša Saeima apstiprinājusi viņu par Ministru prezidenta biedru Induļa Emša (ZZS) veidotajā valdībā; bijis satiksmes ministra amata pienākumu izpildītājs. Uz ministra amata pildīšanas laiku viņš atkal nolicis Saeimas deputāta mandātu.

2004.gada decembrī Šlesers apstiprināts par satiksmes ministru Aigara Kalvīša (TP) valdībā. 2006.gada martā Kalvītis pieprasījis A.Šlesera atkāpšanos no satiksmes ministra amata saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietas izmeklēšanu. 2006.gada martā viņš atjaunojis 8.Saeimas deputāta mandātu.

2006.gada oktobrī Šlesers ievēlēts par 9.Saeimas deputātu, novembrī Saeima apstiprinājusi viņu par satiksmes ministru Kalvīša valdībā. Uz ministra amata pienākumu laiku viņš atkal nolicis deputāta mandātu.

2007.gada decembrī Šlesers apstiprināts par satiksmes ministru Ivara Godmaņa (LC) valdībā.

2009.gada jūnijā viņš ievēlēts Rīgas domē, kļuvis par Rīgas domes vicemēru. 2010.gada oktobrī atbrīvots no Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amata, kā arī nolicis Rīgas domes deputāta mandātu, jo ievēlēts 10.Saeimā.

Savā sestdienas uzrunā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā, ''ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu''. Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize - 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.

Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas, visticamāk, notiks 2.jūnijā, bet referendums par Saeimas atlaišanu gaidāms jūlija beigās. Ja pilsoņi nobalsos par Saeimas atlaišanu, jaunas vēlēšanas varētu notikt augusta beigās vai septembrī.

Šlesers pārliecināts, ka Zatlers grib pārņemt varu valstī. LTV video

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA