Pāvests brīdina par draudiem Eiropas kristīgajām vērtībām
Pāvests Benedikts XVI sestdien brīdināja, ka Eiropas kristīgās vērtības esot apdraudētas, un atzina, ka katoliskās Horvātijas ciešā turēšanās pie savas kultūras saknēm varot kalpot par piemēru citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
"Ņemot vērā izaicinājumu, kuru metusi mūsdienu kultūra (..), radusies nepieciešamība (..) pēc aktīva dinamisma, kura mērķis ir to morālo pamatvērtību stiprināšana, kas notur vecā kontinenta sabiedrisko dzīvi un identitāti," uzsākot savu divas dienas ilgo vizīti Horvātijā, paziņoja Romas katoļu baznīcas galva.
Viņš norādīja, ka Horvātija, kas atzīmē savas neatkarības divdesmito gadskārtu un šobrīd stāv uz ES sliekšņa, ar "savu neseno vēsturi var stimulēt citu kontinenta tautu pārdomas, kas tām palīdzētu (..) saglabāt un iedvest jaunu dzīvību nenovērtējamajam kopīgajam cilvēcisko un kristīgo vērtību mantojumam".
"Tādējādi šī apbrīnojamā valsts ar savu bagāto tradīciju spēku var palīdzēt virzīt ES uz pilnīgāku tās garīgo un kulturālo dārgumu novērtēšanu," uzsvēra Benedikts.
90% no 4,4 miljonus lielā Horvātijas iedzīvotāju kopskaita ir katoļi, un Zagreba cer, ka tuvāko nedēļu laikā tiks pabeigtas iestāšanās sarunas, kas ļaus Horvātijai 2013.gadā beidzot pievienoties ES.
Vēl atrodoties ceļā uz Zagrebu, pāvests pauda stingru atbalstu tās centieniem iestāties ES, paziņojot lidmašīnā esošajiem žurnālistiem, ka Horvātijas uzņemšana blokā esot "loģiska, taisnīga un nepieciešama".
Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tikai 45% horvātu atbalsta valsts dalību ES, kamēr 42% pret to iebilst, un nacionālisti brīdina, ka pievienošanās blokam apdraud horvātu identitāti.
Sestdienas pēcpusdienā pāvests uzrunāja jauniešus un Horvātijas politisko eliti, bet svētdien Zagrebas hipodromā Benedikts vadīs dievkalpojumu par godu Ģimenes dienai, kura laikā viņš gatavojas iestāties par ģimenes vērtībām.
Baznīcas galva grasās apmeklēt arī kardināla Aloiza Stepinaca kapu. Katoļu baznīca ir uzsākusi Stepinaca beatifikācijas procesu, lai gan pret to izskanējuši iebildumi saistībā ar kardināla atteikšanos vērsties pret Horvātijas pronacistisko režīmu Otrā pasaules kara laikā.
