Nošauts bijušais Krievijas armijas pulkvedis Budanovs. Foto

Kā vēsta tīmekļa medijs "Life News", slepkavība notikusi Komsomoļskas prospektā.

Budanovs nogalināts pēc iznākšanas no notāru biroja, kad viņam klāt pieskrējis kāds vīrietis un iešāvis galvā.

Pārdrošā uzbrukuma motīvi pagaidām nav noskaidroti, tomēr tiek pieļauts, ka notikušais ir asinsatriebība.

Izmeklētāji uzskata, ka slepkavība tikusi rūpīgi sagatavota un ka Budanovs ilgāku laiku izsekots.

Kā norādīja Izmeklēšanas komitejas oficiālais pārstāvis Vladimirs Markins, slepkavībā piedalījušies vismaz divi cilvēki. Viens no viņiem šāvis, bet otrs - "slāviska izskata" vīrietis - gaidījis pie automašīnas stūres.

Atbilstoši Izmeklēšanas komitejas datiem slepkava pieskrējis pie Budanova, kad tas tikko bija iznācis no notariāta. Pulkvedis miris notikuma vietā.

Pēc slepkavības uzbrucējs no notikuma vietas aizbraucis automašīnā "Mitsubishi Lancer", vēsta ziņu aģentūra "Interfax". 20 minūtes pēc slepkavības netālu atrasts daļēji sadedzis ārzemju auto, kurā izmeklētāji atraduši slepkavības ieroci - pistoli ar klusinātāju, apliecināja likumsargu pārstāvji.

Nav pamata uzskatīt, ka aiz šīs slepkavības stāv kādi etniskie grupējumi, skaidroja Markins. "To apstiprina arī fakts, ka viens no līdzdalībniekiem - šoferis - ir slāviska izskata persona."

Kungajevu ģimenes advokāte Ludmila Tihomirova nesaista pulkveža slepkavību ar Elzas Kungajevas slepkavības lietu.

Tostarp nacionālisti nešaubās, ka Budanova slepkavības pēdas ved uz Čečeniju. Viņiem piekrīt arī cilvēktiesību aizstāvi, kas uzskata, ka slepkavība bijusi asinsatriebība.

Savukārt advokāte Tihomirova noraidīja pieņēmumus, ka pulkveža slepkavību pasūtījusi nogalinātās čečenu meitenes ģimene.

"Cik man ir zināms, Kungajevi dzīvo Norvēģijā, bet pasūtīt slepkavību - tas nav ģimenes galvas dabā," norādīja advokāte. "Nav precīzi zināms, ar ko Budanovs nodarbojās pēc iznākšanas no ieslodzījuma vietām. Ir visai iespējams, ka slepkavības saknes var atrast tur."

Kungajevas slepkavība 2000.gadā otrā Čečenijas kara laikā kļuva par sava veida simbolu Krievijas armijas sistemātiski pastrādātajiem noziegumiem pret čečeniem.

2002.gada decembrī Ziemeļkaukāza kara tiesa atzina Budanovu par nepieskaitāmu un atbrīvoja no kriminālatbildības, nosakot, ka viņš nosūtāms uz piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā stacionārā. Tomēr vēlāk šis lēmums tika atsaukts un pasludināts par nepietiekamu tiesas procesa pārtraukšanai.

2003.gada 25.jūlijā tiesa atzina viņa vainu Kungajevas noslepkavošanā un piesprieda desmit gadu cietumsodu stingra režīma kolonijā.

Saskaņā ar tiesas materiāliem bijušais 160.tanku pulka komandieris pulkvedis Budanovs naktī uz 2000.gada 27.martu ar bruņumašīnu ieradies Tangi Ču ciemā, sagūstījis 18 gadu veco Elzu Kungajevu un aizvedis uz karaspēka daļu, kur viņu pratinājis un pēc tam nožņaudzis, bet saviem karavīriem pavēlējis meiteni aprakt. Sākumā viņš tika turēts aizdomās arī par izvarošanu, bet tiesu medicīniskā ekspertīze to neapstiprināja. Budanovs arī devis pavēli ar kaujas šāviņiem apšaudīt Tangi Ču ciematu un par atteikšanos izpildīt pavēli piekāvis vienu no virsniekiem.

Iepriekšējās izmeklēšanas gaitā Budanovs paziņoja, ka neesot gribējis Kungajevu nogalināt. Pēc viņa ziņām, meitene bijusi čečenu snaipere un vainojama viņa padoto nāvē.

2009.gada janvārī viņš tika atbrīvots no apcietinājuma pirms termiņa.

Kasjauns.lv/LETA/Foto:LETA/AFP/EPA