Pastardienas sludinātājs Herolds Kempings pārcietis insultu

"Viņa runa ir neskaidra, taču visādi citādi ar viņu viss ir kārtībā. Šerlija (viņa sieva) saka, ka viņam klājas labi. Cietušas vienīgi viņa runas spējas."

Kā ziņots iepriekš, saskaņā ar bijušā inženiera aprēķiniem pasaules galam vajadzēja sākties 21.maijā sešos vakarā. Viņa aprēķini esot bijuši balstīti uz sīku Bībeles analīzi un dažādiem notikumiem pasaulē, piemēram, Izraēlas valsts dibināšanu 1948.gadā. Saskaņā ar Kempinga doktrīnu 21.maijam vajadzēja kļūt par Uzņemšanas dienu, kad debesīs nonāktu visi ticīgie, bet pārējie paliktu uz Zemes visu ciešanu periodu, kamēr iestāsies pasaules gals.

Lai izplatītu vēsti, Kempings pēdējos septiņos gados iztērēja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru (49 miljonus latu). Pēdējos mēnešos viņa sekotāji izvērta masveida kampaņu, informējot līdziedzīvotājus par tuvojošos apokalipsi sabiedriskā transporta pieturās, izplatot bukletus uz ielu stūriem, izvietojot plakātus un uzrunājot svešiniekus. Veselas misionāru grupas arī ceļoja pa Latīņameriku un Āfriku, lai vēsti izplatītu arī ārpus savas dzimtenes.

Saskaņā ar Kempinga pareģojumu vienai no pirmajām vietām, kuru ķers Dieva sods, vajadzēja būt Jaunzēlandei, taču 21.maijā pulksten sešos vakarā tur nenotika nekas ievērības cienīgs. Tāpat arī Eiropā un ASV Kempinga sludinātais termiņš pagāja bez dramatiskiem notikumiem un bez ticīgo masveida uzņemšanas paradīzē.

Pats sludinātājs pastardienu pavadīja savās mājās aiz slēgtām durvīm un aizvērtiem aizkariem, nereaģējot uz žurnālistu mēģinājumiem iegūt viņa komentārus par tā arī nepienākušo pasaules galu.

Vēlāk Kempings paziņoja, ka pasaules gals gaidāms 21.oktobrī. Viņš esot sapratis, ka "žēlsirdīgais un līdzjūtīgais Dievs" pasargās cilvēci no "elles Zemes virsū vēl piecus mēnešus", fizisko apokalipsi saīsinot īsākā laika posmā.

Kristus otrās atnākšanas solījums ir bijis viens no kristietības pamatelementiem kopš pašiem reliģijas izveidošanās sākumiem. Šie notikumi tiek daiļrunīgi aprakstīti Atklāsmes grāmatā, kas gadsimtiem iedvesmojusi kristiešus.

Tomēr reti kura baznīca vēlas noteikt pasaules gala datumu, vēršot uzmanību uz vārdiem Marka un Mateja evaņģēlijos, ka neviens nevar paredzēt dienu vai stundu, kad tas notiks.

Kempinga vēstij līdzīgi pareģojumi nav nekas jauns. Viens no slavenākajiem bija sludinātājs Viljams Millers, kas pasaules galu paredzēja 1844.gada 22.oktobrī. Tā kā 1844.gada 23.oktobrī pasaule bija turpat, kur iepriekš, to sāka dēvēt par Lielās vilšanās dienu. Daži no pieviltajiem vēlāk izveidoja Adventistu baznīcu.