Grieķijas un citu valstu parādu dēļ Eirozonai draud sabrukums
Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē trešdien brīdināja, ka eirozonu gaida katastrofa, ja tās līderiem samitā Briselē neizdosies rast parādu krīzes risinājumu. No šī risinājuma lielā mērā būs atkarīga Eirozonas nākotne.
"Mums ir pienākums gūt kaut kādu rezultātu (..). Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim risinājumu," viņš teica kopīgi ar Spānijas kolēģi Trinidadu Jimenesu sarīkotajā preses konferencē.
"Mums noteikti ir jārod risinājums, lai darītu galu starptautiskajiem minējumiem un stabilizētu eirozonu. Ja eirozona sabruks, tā būs katastrofa."
Kā jau ziņots, eirozonas līderi ceturtdien pulcēsies Briselē, lai meklētu risinājumu Grieķijas parāda krīzei un glābtu valsti no draudošas maksātnespējas.
Grieķijas maksātnespēja tās 350 miljardu eiro (245,98 miljardu eiro) lielo parādsaistību dēļ varētu izraisīt ķēdes reakciju Eiropas vājākajās ekonomikās.
Eiropas līderi apspriedīsies par virkni pasākumu, tostarp par jaunu aizdevumu paketi Grieķijai un privāto investoru lomu iespējamā parādu restrukturizācijā. Izskanējuši arī ierosinājumi par jaunu banku nodokli.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī trešdienas vakarā spējuši panākt vienotu nostāju par Grieķijas glābšanas programmu.
Eirozonas ietekmīgāko valstu vadītāji Merkele un Sarkozī trešdien tikās īpašās sarunās Berlīnē pirms izšķirošā samita Briselē, lai meklētu kompromisu ES valstu nevienprātībā attiecībā uz Grieķiju.
Kā vēsta Francijas prezidenta birojs, abi līderi līdz vēlam vakaram ieilgušajās sarunās vienojušies par kopīgu pozīciju, atsakoties izpaust par to kādu sīkāku informāciju.
